Šonedēļ divas dienas gan Valkas ģimnāzijā skolēniem, gan pieaugušajiem Latvijas Sarkanā Krusta Valkas komitejā lekcijas par veselīgu dzīvesveidu mūža garumā lasīja Rīgas Sirds veselības kabineta vadītāja, veselības zinātņu maģistre uzturzinātnē Maija Kronberga.
Lekcijas notika Sarkanā Krusta Valkas komitejas īstenotā projekta “Brīvprātīgais sociālais darbs kā pamats labākai dzīves kvalitātei” ietvaros.
Cīņā bieži zaudējamUz sarunu ar M. Kronbergu Valkas komitejā bija sanākušas daudzas klausītājas. Lektore uzreiz uzsvēra, ka viss viņas stāstītais ir bagātināts ar pašas pieredzi. Ja kādam viņas runa liksies garlaicīga, lai nekaunas, bet uzreiz pieceļas un aiziet. Tomēr līdz pat lekcijas beigām visi klausījās M. Kronbergu ar neatslābstošu uzmanību, bet nobeigumā lektorei nācās atbildēt uz dažādiem jautājumiem. Uzstāšanās sākumā M. Kronberga pajokoja, ja cilvēks, kam ir pāri četrdesmit, pēc pamošanās jūtas ļoti labi, tad viņam sev jāiekniebj, lai pārliecinātos, vai vispār ir dzīvs. Tādā vecumā sākas visādas kaites. Viena no problēmām ir holesterīns, kas ir vairāk par normu lielākai daļai cilvēku gados. Holesterīns pats par sevi ir noderīgs, bez tā cilvēks nespētu dzīvot, taču ar holesterīnu jācīnās, kad tas sakrājas pārlieku daudz. Diemžēl šajā cīņā mēs bieži zaudējam, pat neēdot ne speķi, ne olas, kas vairo holesterīnu. Ir iespēja dzert statīnu vai citas zāles. Taču statīns var sabojāt aknas, kas ražo holesterīnu. Ko darīt? Ja cilvēks jau ir pārdzīvojis insultu vai miokarda infarktu, bez statīniem neiztikt. Tomēr, ja holesterīns vēl nav sakrājies pārlieku daudz, var palīdzēt ūdens. Ūdens ir vienīgās zāles, kas nekaitē nevienam, bet spēj izglābt katru otro. “Visiem, kas ir bijuši pie manis Sirds veselības kabinetā, es uzdodu jautājumu, cik daudz viņi izdzer ūdeni. Dienā jāizdzer no pusotra līdz diviem litriem ūdens, tad arī holesterīns normalizēsies” norāda M. Kronberga.
Organisms gaida ūdeniTurklāt ūdenim jābūt tīram, bez piejaukumiem. Kafija un dažādas tējas vai sulas to aizstāt nevar. Mūsu organisms regulāri prasa ūdeni. Ja cilvēks pats sāk just slāpes, tas ir jau pēdējais, tā sakot, slīcēja variants, kad asinīs sāk trūkt šķidrums un asinsķermenīši to aktīvi pieprasa. “Regulāri vajag dzert no pusotra līdz diviem litriem ūdens dienā un jūs redzēsit, cik labi sāksit justies,” apliecina M. Kronberga. Pēc viņas teiktā, organisms gaida tīru ūdeni. Tiklīdz ūdens ielīst kuņģī, to visu uzsūc organisms. Faktiski no rīta pamostamies jau izslāpuši, kaut paši to nejūtam, tomēr svarīgi rītu sākt ar glāzi tīra ūdens.Interesants stāstījums bija arī par to, kā mēs ēdam un protam priecāties. Piemēram, kad senie latvieši saēdās gaļu? Tad, kad kāva cūku. Tas bija kādas trīs vai četras reizes gadā. Un, protams, ēda ar prieku, jo tās bija kāzas vai arī, piemēram, Ziemassvētki. Turklāt pēc ēšanas bērni skraidīja pa āru. Tagad gaļu, turklāt bieži ar ķīmiju, ēdam katru dienu, bet pēc tam sēžam pie datora. Esam piemirsuši priecāties. Tad arī rodas visādas slimības un aptaukošanās. “Ir jāatceras, ka mēs slimi un vārgi nevienam nebūsim vajadzīgi – ne Latvijā, ne arī ārzemēs. Tas, cik stipri jutīsimies, būs atkarīgs no mums pašiem, kā organizēsim savu dzīvi,” apliecina M. Kronberga.Klausītājas atzina, ka lekcijas bijušas ļoti noderīgas. “Nenožēloju, ka atnācu. Nākšu lektori klausīties arī rīt un pateikšu paziņām, lai arī viņi ierodas,” saka Olga Vagale. Arī Ilga Ābola apliecina, ka rīt nāks vēl klausīties. Stāstījums esot ļoti paticis.
