Joprojām no mediju uzmanības nepazūd ziņas par Ebolas vīrusa draudiem. Mediji gluži vai sacenšas šausminošu prognožu izplatīšanā. Tā sacīt, jāgatavojas visļaunākajam, jo inficēto mirstība pārsniedz 50 procentus. Mani pilnīgi nomierināja Latvijas Ārstu biedrības prezidenta Pētera Apiņa skaidrojums nejauši ieslēgtajā vienā no Latvijas telekanāliem. Viņa argumenti par to, ka šī slimība, atskaitot nabadzīgās Āfrikas valstis, nebūt nav bīstama, ir pārliecinoši. Histēriskā vaimanāšana par briesmām ir pilnīga fikcija, un nav korekti sēt paniku. Iespējas saslimt ar Ebolas drudzi latvietim būtu tikai gadījumā, ja kāds sadomātu braukt uz Rietumāfriku, bučot līķi vai slimnieku. Lai cik tas nebūtu dīvaini, šobrīd Rietumāfrikā vīruss izplatās tieši ar paradumu noskūpstīt līķi. Ebola vīrusu nevar iegūt ne ar pārtiku, ne peldoties, ne ar naudu, ne drēbēm. Ne odi, ne mušas, ne ērces šo vīrusu nepārnēsā. Eiropā vīruss var nonākt tikai tad, ja kāds ar to atlido no Āfrikas, bet tālāka izplatība ir praktiski neiespējama. Komunikācija starp pasaules valstīm aizvien pieaug, tāpēc nav jābrīnās, ka šo pirms 40 gadiem atklāto vīrusu “saķēruši” arī attīstīto valstu mediķi. Neapšaubāmi, ka medicīna ir bizness. Tā nav nekāda sazvērestības teorija, taču lielākie pasaules mediji ir finansiāli saistīti ar miljardus pelnošām medicīnas korporācijām. Viens otram palīdz, tostarp arī naudas pelnīšanā. Ja medijiem izdodas kādu problēmu vai tās apzināti izkropļotu variantu pasniegt pasauli satraucošā līmenī, tad ieguvēji ir abi. Lielvalstis atvēl daudz miljonu jaunu vakcīnu izveidošanai un palīdzības programmu īstenošanai. Runājot par ebolu, vaina meklējama nevis slimībā, bet vispārējā nabadzībā. Putnu gripu pārdzīvojām, tagad cīnāmies ar ebolu. Kurš būs nākamais “bīstamais” vīruss?
