“Gods kalpot Latvijai!” par saņemto apbalvojumu piektdien pateicās Smiltenes pilsētas un apkārtējo pagastu zemessargi, kuri Latvijas Republikas Zemessardzē iestājās tās izveidošanas sākumā.
“Gods kalpot Latvijai!” par saņemto apbalvojumu piektdien pateicās Smiltenes pilsētas un apkārtējo pagastu zemessargi, kuri Latvijas Republikas Zemessardzē iestājās tās izveidošanas sākumā.
Tas notika laika posmā no 1991. gada 24. augusta līdz 1992. gada 31. augustam.
Atzīmējot Zemessardzes dibināšanas 15. gadadienu, Zemessardzes komandiera vienreizējs apbalvojums — piemiņas medaļa “Zemessardzei 15 gadu” — ir piešķirts 41 zemessargam no 22. kājnieku bataljona 1. kājnieku rotas. Tajā dienā Smiltenes un apkārtējo pagastu zemessargi. Medaļa ir pateicība par viņu pašaizliedzīgo un centīgo darbu, sekmējot Zemessardzes izveidošanu un attīstību.
Apbalvojums piešķirts arī četriem zemessargiem, kuri vairs neatrodas dienestā, un trijām civilpersonām, valstisko un nevalstisko organizāciju vadītājiem, par ieguldījumu Zemessardzes izveidošanā un atbalstīšanā — palsmanietei Mirdzai Apsītei un smilteniešiem Gatim Krūmiņam un Jurim Zušmanim. Par teicamu dienestu un saistībā ar Zemessardzes gadadienu vairāki rotas zemessargi saņēma 22. kājnieku bataljona krūšu nozīmes un goda rakstus.
Apbalvojumus piektdien Smiltenē zemessargiem un civilpersonām pasniedza Zemessardzes 22. kājnieku bataljona komandieris majors Ainārs Azacis un 22. kājnieku bataljona 1. kājnieku rotas komandieris kapteinis Jānis Leitis. Uz svinīgo sarīkojumu, kas bija veltīts Zemessardzes 15 pastāvēšanas gadu jubilejai, ieradās zemessargi, viņu ģimenes un lūgtie viesi.
Pirms 15 gadiem bataljona zemessargu vidējais vecums bija 41 gads. Tagad pēc apbalvojuma lielākoties devās vīri ar sirmām galvām. “Ja ņem vērā, ka impērijas pastāv 100 gadu, tad 15 gadi it kā nav nekas. Taču cilvēka mūžā tas ir daudz. Man šie 15 gadi Zemessardzē ir mana mūža mēraukla. Esmu tur bijis un izdzīvojis līdzi notikumus,” saka vecākais zemessargs smiltenietis Ivars Upītis. Militāro dienestu izvēlējies arī viņa dēls Ģirts Upītis. Nacionālo bruņoto spēku 2. bataljona kaprālim Ģ. Upītim aiz muguras ir misiju pieredze Maķedonijā, Kosovā un Irākā.
“Kāpēc Zemessardze ir stipra un aizvien pastāv? Būdama Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa, tā ir brīvprātīga organizācija, kurā katrs zemessargs brīvprātīgi deva zvērestu kalpot tautai un valstij, aizstāvēt un sargāt savu zemi,” uzrunājot svinīgā sarīkojuma dalībniekus, uzsvēra 1. kājnieku rotas komandieris J. Leitis, piebilstot, ka zemessargu lielākā daļa apzinās savu atbildību un šo pienākumu izpilda. “Zemessardze ar savu pastāvēšanu pierāda, ka Latvijā vēl ir spēks. Tā ir un pastāvēs, kamēr valsts pilsoņi mīlēs savu zemi,” ir pārliecināts rotas komandieris. Arī J. Leitis Zemessardzē dien no tās dibināšanas sākuma.
Pēdējos piecos gados viens no nozīmīgākajiem notikumiem Zemessardzē bija reorganizācija, kura skāra arī Valkas rajona zemessargus. Valkas 23. bataljonu apvienoja ar Valmieras 22. bataljonu. Šajos gados ir mainījies Zemessardzes bruņojums — tagad tajā ir NATO standartiem atbilstoši ieroči. Zemessargi ir piedalījušies mācībās ārzemēs, iesaistījušies miera uzturēšanas misijā Kosovā. “15 gados Zemessardze ir attīstījusies, un joprojām tā ir tautas daļa, kura brīvprātīgi sanāk kopā, tiek apmācīta par valsts līdzekļiem, iegūst militāras zināšanas, priekšstatu par to, kas ir armija, un kura krīzes situācijā, dabas katastrofās, mežu ugunsgrēkos nepieciešamības gadījumā tiek organizēta un profesionālā vadībā spēj veikt jebkuru uzdevumu. Taču primārā Zemessardzei ir un paliek valsts aizsardzība,” uzsver J. Leitis.
