Otrdien Valkas novadpētniecības muzejā notika seminārs kultūras, izglītības un bibliotēku darbiniekiem, kurā lekciju par latvietību, tās pašizpratni un pašapziņu lasīja Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece doktore Dagmāra Beitnere-Le Galla.
Semināra apmeklētāji atzīst, ka tik savdabīgu skatījumu uz mūsu nācijas vēsturi nebija līdz šim iedomājušies, interesanti bija dzirdēt arī to, kā doktore apgāž vairākus mītus, kas mūsu apziņā nostiprinājušies daudzu gadu laikā.
Kliedē vēstures mītusViens no tādiem, piemēram, ir mīts par 700 gadu verdzību. Taču gan Indriķa, gan Atskaņu hronikā lielākoties minēti latviešu kari ar ienācējiem vāciešiem. Tolaik latviešu ciltis nebija vienotas un karoja atsevišķi ar iebrucējiem. Arī kristianizācija tādēļ nenotika vienlaikus visā Latvijā. Savukārt vēsturnieki norāda, ka latviešu zemnieki līdz 16. gadsimtam nēsāja zobenu, bet tas apliecina, ka viņi bija brīvi.Turklāt dzimtbūšanu Vidzemē un Kurzemē atcēla agrāk kā Saksijā, Hanoverē, Austrijas provincēs, Ungārijā, kongresa Polijā, Islandē, Spānijā un Itālijā. Zinām teicienu – mēs, zemnieku tauta. Taču 19. gadsimtā visa Eiropa sastāvēja no zemnieku sabiedrības. Vai zinām, ka 18. gadsimta beigās lasītpratēju zemnieku vidū Latvija bija viens no izglītotākajiem reģioniem Eiropā un latvieši vieni no pirmajiem ienāca pilsētās, tādēļ uzskatāmi par modernisma pionieriem. D. Beitnere-Le Galla stāstījumā pamatoja savas domas ar vairāku seno un mūslaiku ievērojamu cilvēku citātiem.
Atsauces ir atzinīgasDaudziem viņas stāstījums bija pārsteidzošs un atklāja līdz šim nezināmas lietas. “To dzirdēt bija ļoti noderīgi. Dagmāras Beitneres-Le Gallas stāstījums lika pievērst uzmanību lietām, ko ikdienā palaižam garām. Tas bija ļoti savdabīgs skatījums uz to, kas mēs esam, un iedvesmoja mūs dzīvot tālāk un būt daudz lepnākiem par sevi,” atzīst Valkas novada domes Kultūras, izglītības, sporta un jaunatnes nodaļas vadītājs Rolands Rastaks.Savukārt pensionāre un biedrības “Valkas dāmu klubs” priekšsēdētāja Mārīte Magone apliecina, ka lektore ir bezgala gudra sieviete, kura suģestē ar savu personību. “Tagad, kad par Raini dzirdam dažādas domas, viņa pateica ļoti labi – tiem, kuri apšauba Raiņa un Aspazijas devumu, trūkst inteliģences. Tas, kā Rainis un Aspazija ietekmēja sava laika sabiedrību, nav pieredzēts vēl līdz mūsdienām. Pašlaik mūsu kultūras elite stāv it kā malā un neiesaistās politiskajos procesos. No Raiņa tai būtu ko mācīties. Lektore ļoti labi uzskaitīja arī kopīgo un atšķirīgo latviešos un igauņos. Domāju, ka viņas lekcija bija liels ieguvums klausītājiem,” saka M. Magone.Valkas literārās apvienības valdes priekšsēdētāja un domes sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Brūvere ir pārliecināta, ka šādas lekcijas ir nepieciešamas, lai mēs apzinātos sevi kā nāciju. “Ļoti žēl, ka bija atnākuši tikai nedaudz jauniešu. Viņiem būtu noderīgi to visu zināt. Nākamgad atkal aicināsim lektori pie sevis, lai iespējami vairāk cilvēku varētu uzzināt mūsu vēsturi. Tāda lekcija stiprina mūsu pašapziņu un ļauj pašiem izprast, kā skatāmies uz mūsu valsts pagātni,” saka Z. Brūvere.Domes Kultūras un izglītības daļas vadītājs Aivars Ikšelis cer, ka klātesošie kultūras darbinieki būs sapratuši semināra galveno mērķi – ir jāpaceļas nedaudz virs zemes, lai mēs gūtu sevī spēku. “Es uzskatu, ka šo lekciju vajadzētu dzirdēt visiem skolotājiem, ja viņi grib strādāt skolā,” secina A. Ikšelis.Semināra dalībnieki pasākumu uzskata par notikumu vietējā kultūras dzīvē. Par tādu to arī var saukt, jo visi aptaujātie atzina, ka tādas lekcijas dod spēku un jaunu enerģiju turpināt savu darbu.
