“Ziemeļlatvijas” redakcija saņēmusi vēstuli no novada domes Pilsētas teritorijas apsaimniekošanas nodaļas dzīvnieku patversmes strādnieka un dzīvnieku ķērāja Vitālija Luguža. Viņa rakstītajā vēstījumā pausta neapmierinātība par pašvaldības juristu darbu, kā arī kritizēta labdarības organizācija Dzīvnieku SOS “Sāra” un tās valdes priekšsēdētāja Ingrīda Vilne.
V. Luguzi neapmierina novada domes marta sēdē deputātu apstiprinātie grozījumi dzīvnieku patversmes nolikumā.
Aicina deputātus nomainīt juristi“Man ir kauns par šādiem noteikumiem un citiem tos rādīt nevar, jo tie ir vienīgi feļetona cienīgi,” uzskata pašvaldības darbinieks un aicina novada domes deputātus šos noteikumus atzīt par spēkā neesošiem no pieņemšanas brīža, lai “celtu ticību un cieņu vietējai varai un taupītu nodokļu maksātāju naudu, kas saistīta ar šādu – nevajadzīgu un nejēdzīgu – normatīvo aktu izstrādi”. Savā vēstulē viņš iesaka priekšlikumu, ka domei ir vajadzīgi jauni juristi, kuri prastu savā darbā lietot likumu “Par pašvaldībām”, kā arī pašvaldībām saistošus Ministru kabineta izdotos noteikumus. Jāteic, ka “kašķis” un problēmas dzīvnieku patversmē sākās pirms vairākiem gadiem, kad patversmi vadīta V. Luguža dzīvesbiedre Rita Luguze, bet viņš pats darbojās kā dzīvnieku ķērājs. Tolaik atklātībā nonāca vairāki gadījumi, kad patversmē nonākušie dzīvnieki, kas, izrādījās, bija vien noklīduši no savām mājām, nesagaidīja savus saimniekus un bija jau aizsūtīti uz citiem medību laukiem. Šie fakti satracināja vietējo sabiedrību, tāpēc patversmi uz nenoteiktu laiku slēdza, jo tā bija zaudējusi jebkādu uzticību un paļāvību, ka te dzīvniekiem klāsies labi. Pateicoties tikai Dzīvnieku SOS “Sāra” un viņu atbalstītāju aktivitātēm, patversme atsāka darbu un pašlaik tur aktīvi strādā veterinārārstes palīdze Karīna Božeņecka. “Ziemeļlatvija” atgādina, ka novada domē jurista pienākumus veic Aija Jurjāne, kā arī novada domes priekšsēdētāja vietnieks Viesturs Zariņš. Iepazīstoties ar V. Luguža rakstīto, A. Jurjāne “Ziemeļlatvijai” sniedza skaidrojumu. 2013. gada augustā dome saņēma vairākus iesniegumus no iedzīvotāju grupām par dzīvnieku patversmes darbu. Saņemtajos iesniegumos bija gan izteikta kritika, gan arī ieteikumi. Lai izvērtētu situāciju un iespējamos risinājumus, tika izveidota īpaša komisija. Tā uzklausīja ne tikai patversmes darbiniekus, bet arī apzināja iespējas, kā samazināt klaiņojošo bezsaimnieku mājdzīvnieku skaitu Valkā, kā arī uzlabot gan darba apstākļus patversmes darbiniekiem, gan arī tur nokļuvušajiem suņiem un kaķiem. Šī komisija pabija darba vizītē arī Valgas patversmē, lai pārrunātu sadarbības iespējas. Viens no komisijas priekšlikumiem bija veikt nepieciešamos grozījumus novada domes Pilsētas teritorijas apsaimniekošanas nodaļas Dzīvnieku patversmes nolikumā, kuros tika iekļauti arī pašu patversmes darbinieku priekšlikumi. (“Ziemeļlatvija” atgādina, ka V. Luguzis patversmē ir nodarbināts gan pašlaik, gan arī pirms “liktenīgo” grozījumu pieņemšanas). Pretēji V. Luguža apgalvojumam likuma “Par pašvaldībām” 21. panta pirmās daļas 8. punkts nosaka, ka tikai dome var izveidot, reorganizēt un likvidēt pašvaldību iestādes un apstiprināt pašvaldības iestāžu nolikumus. A. Jurjāne norāda, ka Pilsētas teritorijas apsaimniekošanas nodaļas Dzīvnieku patversmes nolikums ir iekšējais normatīvais akts, kas attiecas uz patversmes darbiniekiem. Juriste uzskata, – ja šis nolikums satur, V. Luguža ieskatā, “feļetona cienīgas” vai “nejēdzīgas un nevajadzīgas normas”, kuras domes deputāti nav pamanījuši ne Saimniecisko lietu komitejas sēdē, ne arī domes sēdē, kurās šis jautājums tika izskatīts un par to nobalsots, tad V. Luguzim vajadzēja pacensties pašam iesniegt konkrētus priekšlikumus.“Veids, kādā V. Luguzis mēģina, pēc viņa rakstītā, “celt ticību vietējai varai un taupīt nodokļu maksātāju naudu”, izmantojot laikraksta starpniecību, izskatās pēc personīgas atriebības,” sarunas nobeigumā secina A. Jurjāne.
Ziedojumus izlieto atbilstoši biedrības statūtiemVirkni pārmetumu izpelnījusies arī labdarības organizācijas Dzīvnieku SOS “Sāra” (jāteic, ka vēl līdz šobaltdienai V. Luguzis nav iemācījies uzrakstīt tās pareizu nosaukumu) valdes priekšsēdētāja Ingrīda Vilne. Rakstītāju uztrauc, kāpēc novada dome piešķīrusi naudu organizācijai medikamentu un dzīvnieku barības iegādei. Viņš nesaprot, kāpēc sabiedriskajai organizācijai nepieciešama nauda šādai vajadzībai, jo “Sārā” darbojoties tikai četri cilvēki. “Ja viņiem nav līdzekļu savu personīgo dzīvnieku uzturēšanai, lai vēršas pēc sociālās palīdzības,” iesaka V. Luguzis. Turklāt viņam šķiet, ka I. Vilnes darbība ir “negodīga, varbūt pat pretlikumīga”, jo “labdarības organizācija vakcinē dzīvniekus un tajā pašā laikā par to pieprasa ziedojumus un maksā sev darba algu”. V. Luguzi māc arī šaubas par to, ka SOS “Sāra” nav pelnījusi sevi dēvēt par dzīvnieku aizstāvjiem, jo I. Vilne “būdama ar augstāko izglītību novada domes sēdē var atļauties izteikties – “es kasos un kasīšos” un arī “visus mežoņu kaķus vajag uzreiz iemidzināt”. Izlasot vēstuli, I. Vilne skaidro, ka novada dome vairākām nevalstiskajām organizācijām, tostarp arī Dzīvnieku SOS “Sāra”, pēc iesniegtās tāmes gada sākumā piešķīra 426,80 eiro – konkrēti tikai vienam mērķim – mājdzīvnieku vakcinācijai pret trakumsērgu ne tikai Valkā, bet arī pagastos. Lai saņemtu pašvaldības finansējumu, gada beigās ir jāiesniedz dokumentāls pierādījums par līdzekļu izlietojumu. Un tikai tad, ja novada dome neiebilst par tā patiesumu, nevalstiskā organizācija var pretendē uz finansiālu atbalstu. Turklāt pašvaldība naudu par vakcīnu izlietojumu biedrības kontā pārskaita tikai tad, kad grāmatvedībā ir iesniegts rēķins. Biedrība nekad nav prasījusi naudu dzīvnieku barības iegādei. Gluži pretēji – vācot ziedojumus, “Sāra” iegādājas barību tiem patversmes iemītniekiem, kuriem beidzies uzturēšanas termiņš un kurus nāktos iemidzināt. I. Vilne atgādina, ka pēc jaunajiem saistošajiem noteikumiem pašvaldība patversmē esošajam dzīvniekam sedz uzturēšanās izdevumus pusotru mēnesi, bet pēc tam, ja sunim vai kaķim nav izdevies atrast jaunas mājas, dzīvniekus uztur par ziedojumu naudu. Tā tiek izlietota arī no patversmes vai no ielas paņemto dzīvnieku ārstēšanai. Organizācijas grāmatvedībā ir pieejami pieci rēķini kopsummā par 340,50 eiro no klīnikas “Spoža spalva” par šogad sniegtajiem pakalpojumiem konkrētiem dzīvniekiem no patversmes. Rēķinos detalizēti uzskaitīts, kuram dzīvniekam un kas tiek izdarīts. Norādīta arī šo dzīvnieku jauno māju adrese. Jūnijā notika SOS “Sāra” rīkotais labdarības pasākums “Visi mīļi, visi labi”, kas šogad notika jau otro reizi, ziedojumos un labdarības izsolē tika savākti un biedrības kontā ieskaitīti 582,11 eiro. Turklāt katru mēnesi regulāri vairāki labdari kontā ieskaita konkrētu naudas summu nelaimē nonākušo dzīvnieku atbalstam. Šomēnes kontā vēl ieskaitīti 90 eiro – 45 eiro savākti ziedojumos, veicot vakcināciju Zvārtavas pagastā, bet otra puse savākta ziedojumos klīnikā. Šī ziedojuma nauda tiek tērēta atbilstoši biedrības izstrādātajiem statūtiem.Kas attiecas uz V. Luguža citētajiem izteikumiem, kurus it kā I. Vilne teikusi kādā domes sēdē, viņa atceras, ka V. Luguzis pats nemaz nevienā sēdē nav piedalījies. Tur piedalījās tikai patversmes darbiniece Vija Lāce. “Faktus sagrozīt nav grūti. Arī tagad apliecinu, ka “Sāra” tur roku “uz pulsa” par to, kas notiek patversmē, un turēs arī turpmāk. Saprotu, ka Luguzi kaitina tas, ka vairs nevar vienpersoniski izlemt, kuru dzīvnieku eitanazēt un kuram ļaut dzīvot. Tam ir nepieciešams visu trīs nodarbināto akcepts. To paredz grozījumi patversmes darbības noteikumos,” skaidro I. Vilne. Turklāt V. Luguzis nekad neatbild uz I. Vilnes telefona zvaniem un izvairās no komunikācijas. Jājautā, vai cilvēks ar “apbižota puišeļa sindromu” ir spējīgs veikt viņam uzdotos darba pienākumus patversmē?
