Līgatnes dabas taku stirnas, aļņi un mežacūkas dažu dienu laikā apēduši gandrīz visas ozolzīles, ko viņiem cītīgi nedēļas garumā salasīja Palsmanes pamatskolas 1. – 4. klases skolēni.
“Vēl ir atliktas porcijas alnim Fredim un mežacūkām,” piektdien “Ziemeļlatvijai” pastāstīja Līgatnes dabas taku zvērkope Velga Vītola.Aizvadītajā nedēļā viņa viesojās Palsmanes pamatskolā pie jaunāko klašu audzēkņiem un ciema kukulim Līgatnes zvēriem aizveda bērnu salasītās ozolzīles un arī medu, kas esot labas “antibiotikas” lāčiem. Īpašu viešņas pateicību izpelnījās skolniece Tīna Grase, kura viena pati sagādāja ar zīlēm pilnu lielu maisu.Šoruden Līgatnes dabas takas īpaši nevēlas izmantot sabiedrības palīdzību ozolzīļu sagādē meža zvēru barošanai, lai pasargātu savus dzīvniekus no inficēšanās ar Āfrikas cūku mēri. Taču palsmanieši devuši solījumu, ka zīles salasījuši pie dzīvojamo māju tiešā tuvumā augošiem ozoliem, kur mežacūkas neieklīstot, skaidro V. Vītola. “Bērni bija salasījuši daudz zīļu. Malači! Paldies viņiem,” Palsmanes pamatskolas audzēkņiem un viņu skolotājām pateicas V. Vītola, iepriecināta par sirsnīgo, mīļo uzņemšanu un arī par lācīšu izstādi. Bērni atnesa no mājām savas rotaļlietas, lai parādītu ciemiņam ar novēlējumu “Sveiciens no mūsu Palsmanes lācīšiem Līgatnes lāčiem!”.“Laukos bērni un pieaugušie atšķiras no lielpilsētu iedzīvotājiem. Tas patiesums un sirsnība, kas viņos, ir aizkustinoši,” domā V. Vītola.Savukārt Palsmanes pamatskolas jaunāko klašu skolēni un skolotājas priecājas par tikšanos ar Līgatnes dabas taku zvērkopi. Viņas stāstījums bijis emocijām piesātināts un aizraujošs, – gan par pašas izauklētajiem zvēru un putnu bērniem, gan citiem Līgatnes dabas taku iemītniekiem. Piemēram, uzzinājuši, ka “Līgatnes dabas takā ir daudz dzīvnieku mazuļu, Velga Vītola izaudzinājusi stārķi, pielikusi pie kājas gredzenu, aizlaidusi projām un stārķis pēc tam lidojis ciemos, un lācis Velgai Vītolai devis buču.”
