Sezonas noslēgumā, atskatoties uz paveikto un suminot uzvarētājus, BMX klubs “Silvas ziķeri” rosina savam pulkam pievienoties jaunus dalībniekus.
Sezonas noslēgumā, atskatoties uz paveikto un suminot uzvarētājus, BMX klubs “Silvas ziķeri” rosina savam pulkam pievienoties jaunus dalībniekus.
Šovakar kaimiņrajonā Priekuļos pulcējas BMX braucēji no visas Latvijas, lai izvērtētu sezonas sasniegumus, suminātu 18. nacionālā BMX čempionāta uzvarētājus un apspriestu nākamā gada plānus.
“Iespējams, ka daļa lasītāju nezina, ko nozīmē trīs burti BMX,” saka kluba “Silvas ziķeri” preses sekretārs Agris Krēgers. Viņš paskaidro, ka šis ir saīsinājums no Bicycle Motocross jeb velosipēdu motokross, tātad — BMX. Šis sporta veids radies 60. gados Amerikas Savienotajās Valstīs. Sacensības vienas distances trasē tiek izmantoti speciāli velosipēdi un motokrosam līdzīgs ekipējums. Trases garums ir apmēram 350 metru, tajā ir dažādi šķēršļi, tramplīni un uzbērtas virāžas.
Lai gan Latvijā ir tikai nedaudz vairāk kā 100 licencētu BMX braucēju, kas salīdzinājumā ar Holandes un Francijas sportistu tūkstošiem ir neliels skaits, šā sporta veida tradīcijas valstī stiprinājušās 20 gadu garumā. Šajā laikā sportisti mērķtiecīgi tiekušies sasniegt augstus rezultātus. To apliecina 2006. gada Eiropas čempionāta kopvērtējums, kurā Elites vīru grupā uzvarētāju pjedestāls pieder Latvijas sportistiem. “Šis ir nebijis gadījums Eiropas riteņbraukšanas vēsturē,” vērtē A. Krēgers. Arī pārējo grupu Latvijas braucēji rādīja labu sniegumu.
“BMX kā riteņbraukšanas disciplīna ir moderna, skatāma un aizraujoša. Šis tehniskais sporta veids ir iekļauts 2008. gada Olimpisko spēļu programmā. Iespēju startēt Pekinā, kur notiks šīs spēles, varēs izcīnīt tikai 48 sportisti — ne vairāk kā trīs dalībnieki no vienas valsts. Latvijai ir cerības deleģēt maksimālo braucēju skaitu,” stāsta A. Krēgers.
Latvijas BMX saimē stabilu vietu ieņem arī klubs “Silvas ziķeri”. “Lai gan klubs braucēju skaita ziņā nav pārāk liels un sezonā startē 10 līdz 15 licencētu sportistu, ziķeru sniegums 18. nacionālajā BMX čempionāta kopvērtējumā ir slavējams,” vērtē A. Krēgers. Labākie silvēniešu rezultāti: Elvis Kristiāns Šmulāns (8. vieta), Kārlis Brikmanis (2.), Renārs Auga (7.), Jānis Ērglis (2.), Sandra Aleksejeva (6.), Kristaps Leosks (4.), Kristaps Krēgers (2.), Kristaps Rakštelis (8.), Rolands Seisums (5.), Didzis Auziņš (2.).
Vērtējot šā sporta veida attīstību, A. Krēgers secina, ka tas atrodas uz izdzīvošanas robežas, jo lielākoties balstās uz pašu sportistu un viņu vecāku līdzekļiem. Tie nereti ir nepietiekami, lai piedalītos starptautiskās sacensībās vai veiktu trasēs tehniskus uzlabojumus. “Tomēr dzīvojam ar cerību, ka situācija uzlabosies. Valstī ir pieņemta Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātā “Nacionālā sporta attīstības programma 2006. – 2012. gadam”, kas sola risināt Latvijas sporta problēmas. Šajā programmā ietverta arī BMX attīstība,” piebilst A. Krēgers. Šā dokumenta rezultātā par valsts līdzekļiem 2006. gada beigās uzbūvēta BMX trase Ventspilī, kura ir viena no labākajām pasaulē. Šajā trasē varēs rīkot arī starptautiska līmeņa sacensības — Eiropas un Pasaules čempionāta posmus. 2007. gada vasarā divi Eiropas čempionāta posmi norisināsies Valmierā.
“BMX klubs “Silvas ziķeri” ir nevalstiska organizācija, kuras mērķis ir nodrošināt treniņus un sacensības pēc iespējas plašākam interesentu lokam. Tāpēc aicinām bērnus un jauniešus, kas vēlas nodarboties ar BMX sportu, pievienoties mūsu braucējiem,” aicina A. Krēgers. Klubs cer arī uz privātuzņēmēju atbalstu, kas finansiāli varētu atbalstīt sacensības un palīdzētu attīstīt infrastruktūru. “Katrs, kuram rūp potenciālie Latvijas olimpiskie čempioni, var sniegt savu artavu viņu sagatavošanai, pretim saņemot plašas reklāmas iespējas,” rosina A. Krēgers. Sīkāku informāciju par “Silvas ziķeru” aktivitātēm var uzzināt pa tālruni 29415579.
