AR MANI IR DIEVS Man uz galda dāvāts zieds, Tāds dīvains mazliet… Zieds koši kvēls, Šķiet, sveiciens vēls… Varbūt No jaunības dienām zieds? Bet, kāpēc tik dīvains?! Ak! Kā gaidu vēl aizvien, Vēl aizvien, aizvien to brīdi, Kad atvērsies debesis, Kad mirdzošās zvaigznes Pār mums nolīs, kā toreiz, Kad bijām bezgala laimīgi!
Ja esmu laimīgs – tas ir Dievs! Ja esmu mīļots – tas ir Dievs! Ja gaišs kļūst mans vaigs – tas ir Dievs! Ja kādam vajadzīgs esmu – tas ir Dievs! Ja pēc mūsu nakts palieku tevī – tas ir Dievs! Jā, es esmu pasaules ceļinieks, Visas puķes manā sirdī zied! Zied tāpat kā mūsu mīlestība, Kura projām neaizies, Jo ar tevi un mani mūsu sirdīs Paliks DIEVS!
