Septembra pirmās divas nedēļas baudīju atvaļinājumu. Tā laikā no pilsētas centra, dodoties uz mājām ne reizi vien izgāju caur Jāņukalnu (Smiltenē). Vienmēr no ārpuses un iekšpuses sakoptais Jāņukalns mani pārsteidza. Šoreiz nepatīkami. Nekad to nebiju redzējusi tik piemēslotu ar izlietotām alus bundžām, divlitru plastmasas un arī dažādām stikla pudelēm un vēl visvisādiem našķu tukšiem iepakojumiem. Šie atkritumi bija izmētāti pa estrādi un skatītāju zonā. Vēl varētu saprast, ka redzētais ir nākamajā rītā pēc balles. Šoreiz nerunāšu par to, kāpēc atkritumi vairāku nedēļu garumā (nepārspīlējot) netika satīrīti. Gan jau savāks, varbūt jau tas ir izdarīts, jo aptuveni nedēļu neesmu tur bijusi. Lielāka vilšanās ir par cilvēku bezatbildību, pat bezkaunību. Šogad Jāņukalnā daudzviet tika uzstādīti jauni, skaisti soliņi, arī vietās, kur tie agrāk vispār nebija. Katram no tiem līdzās arī pietiekami lielas atkritumu urnas, lai pietiktu vietas visiem tiem izmētātajiem “mēsliem”. Patiesībā KAUNS, ka tik skaistu vietu paši vietējie pārvērš atkritumos. Ne jau kāds no Valmieras, Cēsīm vai Valkas te brauks un piegružos. Negribas teikt, ka tādi mēs esam, jo vairums tomēr uzvedas solīdi, atbildīgi un godprātīgi. Jāpiebilst, ka ne reizi vien esmu pamanījusi Jāņukalnā iebraucam Smiltenes novada pašvaldības policijas auto. Taču, kā saka, katram klāt nepiestāvēsi.
