Sestdien notikušās 12. Saeimas vēlēšanas vislielākās pārmaiņas ieviesīs Smiltenes novada pašvaldībā, jo tās domes priekšsēdētājs Ainārs Mežulis ievēlēts deputāta amatā. Arī līdzšinējam Pašvaldību lietu ministram Romānam Naudiņam no Burtnieku novada pietiek vēlētāju balsu, lai būtu deputāts.
Savukārt pārējiem 11 deputātu kandidātiem no bijušā Valkas rajona teritorijas, kas startēja uz deputāta vietu, atliks vien turpināt dzīvot ierastajā ritmā un pēc četriem gadiem gaidīt nākamās Saeimas vēlēšanas.Arī kaimiņos – Valmieras pašvaldībā – būs izmaiņas, jo tās domes vadītājs Inesis Boķis ticis pie Saeimas deputāta mandāta. Kuluāros dzird runājam, ka uz viņa amatu varētu pretendēt mūsu novadnieks ilggadējais Valmieras domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Baiks.
Vēlēšanu aploksnēs – vairākas zīmes Vakar aptaujājot Valkas, Strenču un Smiltenes novada vēlēšanu komisiju vadītājus, noskaidrojām, ka vēlēšanas notikušas mierīgi bez jebkādiem lieliem pārpratumiem. Jāteic gan, ka visaktīvākie vēlētāji dzīvo Smiltenes novadā, jo no 10 867 reģistrētajiem balstiesīgajiem šajās vēlēšanās piedalījušies 6952 jeb 63,97 procenti. Otro pozīciju ieņem Strenču novads, kurā savas balsis no 2530 vēlētājiem atdevuši 1480 jeb 58,5 procenti, bet pēdējā vietā ir Valkas novads, kur no reģistrētajiem 7278 balstiesīgajiem novēlējuši tikai 4252 jeb 55,67 procenti. Tas ir zemāks rādītājs, nekā valstī kopumā. Valkas novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Rolands Rastaks stāsta, ka novadā vēlēšanas noritējušas mierīgi. Vienīgi mutiski pārmetumi no vēlētājiem saņemti par to, ka iespēja nobalsot tika liegta mūzikas skolā, jo līdz šim parasti te to varēja izdarīt. Nekas cits neatlika, kā doties uz vēlēšanu iecirkni mākslas skolā. Tāpat cilvēki bijuši neizpratnē, kāpēc šoreiz netika dota iespēja nobalsot pirms tam. Savas balsis nodot glabāšanā varēja tikai atsevišķos Latvijas pašvaldību vēlēšanu iecirkņos. Kas attiecas uz sabojātām vēlēšanu zīmēm, nederīgās aploksnes bijušas salīdzinoši maz. Nederīgas aploksnes bija tikai tāpēc, ka dažās bija ieliktas vairākas vēlēšanu zīmes. Valkas novada vēlēšanu komisija balsis skaitījusi un visus nepieciešamos darbus izdarījusi līdz pulksten trijiem naktī. R. Rastaks atzīst, ka komisijas darbu atvieglo tehniskās iespējas, proti, datu ievadīšana ar skeneri. Arī Strenču novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Sarmīte Rodziņa uzskata, ka vēlēšanas noritējušas mierīgi. Pirms tam gan neliels satraukums bijis, kā vēlēšanas notiks Sedā, jo pēc pēdējām notikušajām pašvaldību vēlēšanām satraukumam bijis pamats – netālu no vēlēšanu iecirkņa bija izmētātas skrejlapas. Šoreiz vēlēšanu iecirknis bija iekārtots atjaunotajā Sedas kultūras namā. Cilvēkiem patikusi atmosfēra, un viss noritējis kā nākas. Vienīgi kāds vēlētājs gribējis nobalsot ar identifikācijas karti bez vēlētāju apliecības, tāpēc viņam tika liegta iespēja atdod savu balsi par kādu no sarakstiem. Pirms vēlēšanām vīrietis neko nebija dzirdējis, ka ar ID karti nevarēs vēlēt un līdz vēlēšanu dienai bija jādodas pēc vēlētāju apliecības uz to Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodaļu, kurā bija izsniegta ID karte. Strenču vēlēšanu komisijas darbs no pārējām vēlēšanu komisijām atšķiras ar to, ka komisijas locekļiem jādodas pie vēlētājiem uz Strenču psihoneiroloģisko slimnīcu. Pavisam slimnīcā novēlējuši 64 šīs ārstniecības iestādes pacienti. Lai pārliecinātos, ka tiek ievērotas šo ārstniecības iestāžu pacientu tiesības, vēlēšanu procesu slimnīcā novēroja Tiesībsarga biroja pārstāvji. Taču S. Rodziņa uzskata, ka ir kaut kas jāmaina šajā jautājumā, jo pirmo gadu komisijas locekļiem bija jādodas pie vēlētājiem, kas ārstējas atklātās tuberkulozes nodaļā, tātad pastāv inficēšanās risks. Lai gan pirms tam slimnīcā tiekoties ar vēlētājiem un skaidrojot, kā pareizi jārīkojas ar vēlēšanu aploksnēm, uzsverot, ka tās nav jālaiza, bet gan jāaizlīmē, tomēr nodaļā bija novērojama cita aina. S. Roziņa ir nolēmusi par šo jautājumu runāt arī ar Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Arni Cimdaru.Jautājot par strencēniešu aktivitāti, S. Rodziņa skaidro, ka Strenču vidusskolas iecirknī veidojusies rinda tāpēc, ka uz svecīšu vakaru, kurš bija sestdien, bija sabraukuši daudz cilvēku.12. Saeimas vēlēšanās Smiltenes, Valkas un Strenču novados katrā piedalījušies vairāk nekā puse balsstiesīgo iedzīvotāju. Smiltenes novadā no 10867 balsstiesīgajiem nobalsojuši 6952. Visvairāk savas balsis, proti, 2346, Smiltenes ļaudis atdevuši Zaļo un Zemnieku savienībai (ZZS). Topa otro vietu ieņem “Vienotība” ar 1844 balsīm, bet trešā – Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” ar 1410 balsīm.Valkas novadā vēlēšanās no 7278 balsstiesīgajiem piedalījušies 4052 cilvēki. Arī tur lielāko popularitāti ieguva ZZS, par ko vēlējuši 1084. Tāpat kā Smiltenes novadā, arī Valkas novadā otro vietu ieņem “Vienotība” ar 1004 balsīm, bet trešo Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, izpelnoties 752 iedzīvotāju balsis.Mazliet citāds izkārtojums ir Strenču novadā. No 2530 vēlētājiem vēlēšanās piedalījās 1480. Visaktīvāk balsots par ZZS, atdodot 256 balsis. Savukārt otru lielāku atbalstu Strenču novada iedzīvotāju vidū izpelnījās Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”. Par to balsots 279 reizes. Gandrīz tikpat lielu atbalstu saņēmusi arī “Saskaņa” – 263 balsis.
Uzmanības centrāPirmdienas rītā Smiltenes novada domes priekšsēdētāju bija visai grūti satikt. Viņa telefons zvana nepārtraukti, arī apmeklētāji darba kabinetā pašvaldībā nomaina viens otru. Apsveikumu netrūkst. Smaids mēra sejā ir liels un patiess, jūtams arī pacilājošs noskaņojums. Vispirms mērs visiem Smiltenes un apkārtējo novadu iedzīvotājiem un tiem, kuri vēlēja par viņu, grib pateikt lielu paldies par izrādīto uzticību. Saeimā kā deputāts viņš ievēlēts pirmo reizi, tāpēc no sirds centīšoties atdarīt visiem šo uzticību. Pasīvi sēdēt neesot viņa garā. “No mūsu partijas viedokļa nebiju cerējis, ka būs tik labi rezultāti. Smiltenē, līdzīgi kā Rīgā, vēlētāju aktivitāte bija virs vidējā. Tas ir pozitīvi, bet kopumā Latvijā biju gaidījis lielāku aktivitāti vēlēšanās. Apskatījos savus rezultātus. Smiltenes novadā interesants cipars – 999 plusi. Nez, ko šis skaitlis nozīmē,” aizdomājas A. Mežulis.Priekšsēdētājs secina, ka kādreiz izteikta vai uzrakstīta ķenga par viņu ne vienmēr ir vērtējama objektīvi, turpretī balsojuma rezultāti, viņaprāt, ir neapgāžams rādītājs. “Tas tomēr liecina, ka tavi darbi ir novērtēti un esi cienīts, vai arī otrs, kam negribētu ticēt – lai tik ātrāk prom, miers mājās un jauns mērs vietā. Ceru, ka tas pirmais variants ir patiesais,” par vēlētāju izvēli prāto A. Mežulis.
Sapņus novadā ir piepildījis13 gadu laikā kopš bijis gan Smiltenes pilsētas, gan novada mērs, A. Mežulis uzskata, ka ir padarījis pietiekami. Viens no viņa lielākajiem sapņiem bija uzbūvēt pilsētā bērnudārzu, ko arī izdarīja laikā, kad Latvijā citviet to neuzdrīkstējās. Labo darbu sarakstā ir arī sporta halles būvniecība, kultūras centrs un ielu rekonstrukcija. “Pēdējos gados vislielākais prieks ir par to, ka pagastos esam daudz uzlabojuši infrastruktūru, siltinājuši skolas un bērnudārzus, sakārtojuši ūdenssaimniecību. Darāmā vēl ir daudz, bet mums nav tādu kliedzošu lietu, kas nebūtu pabeigtas,” norāda A. Mežulis.Izrādās, kandidēt Saeimas vēlēšanās ZZS sarakstā A. Mežuli uzrunājis Jānis Dūklavs. Priekšsēdētājs piekritis, jo esot samērā liela pieredze, darbojoties pašvaldībā. Ne visiem novadiem ir tāda privilēģija kā Smiltenei, ka Saeimā būs savējais. “Savu darbalauku es saredzu gan pašvaldību, gan izglītības komisijās, labprāt darbotos arī ārlietās, jo ir ļoti daudz labu kontaktu. Iespējams, tieši no augšas es varēšu palīdzēt vairāk savam novadam. Kolēģiem pirmdien teicu, ka reizi nedēļā centīšos atbraukt uz Smilteni, te dzīvo mani vecāki un dēli ar ģimenēm. Labprāt, ja būs iespēja, piedalīšos Smiltenes novada domes sēdēs. Lēmēja tiesības man nebūs, taču gribētu informēt par svarīgiem un aktuāliem jautājumiem pašvaldībai. Tāpat uzklausīt priekšlikumus un novadīt informāciju ātrāk tālāk. Savā laikā biju rajona deputāts un arī braukāju uz pilsētas domes sēdēm,” Smilteni sola neaizmirst A. Mežulis.
Vietā saredz savu vietniekuOktobris ir pēdējais mēnesis, kad viņš ir novada mēra amatā, protams, ja vēlēšanu rezultātos tiks apstiprināta viņa ievēlēšana. Savā vietā A. Mežulis saredz vietnieku Gintu Kukaini (“Visu Latvijai!” – TB/LNNK). “Ar laiku šajā darbā iestājas rutīna un rodas sajūta, ka sevi esi izsmēlis. Vietā jānāk jaunam, enerģiskam cilvēkam ar savu skatu uz notiekošo. Gintam šīs īpašības atbilst. Tas nekas, ka viņš ir no citas partijas, galu galā tie ir koalīcijas partneri. Vienmēr esmu uzsvēris, ka mūsu mazajā pašvaldībā neskatāmies viens uz otru pēc partiju piederības. Ja tā notiktu, daudzas lietas būtu iestagnējušas,” tā A. Mežulis. Svarīgi zināt, ka jauno Smiltenes novada domes priekšsēdētāju ievēl novada deputāti. Visticamāk, tas notiks oktobra domes sēdē mēneša otrajā pusē.Kopumā vēlēšanas Smiltenes novadā aizritējušas bez lieliem starpgadījumiem vai kurioziem. Vienīgi piektdien kāda kundze vēlēšanu iecirkņos Smiltenē vēlējusies pārliecināties, vai tie ir pieejami cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Taču tā kā nav spējusi uzrādīt atbilstošu dokumentu, atbilstoši kārtībai, iecirkni bija jāatstāj.
Nobalsoja par mazāko ļaunumu Pēc notikušajām 12. Saeimas vēlēšanām “Ziemeļlatvija” lūdza politikas ekspertei Valkas ģimnāzijas skolotājai Vinetai Skutānei izanalizēt rezultātus. Viņa uzskata, ka viss ir noticis tā, kā tam bija jānotiek. Lielākoties vēlētāji uz šīm vēlēšanām devās ar mērķi nobalsot par mazāko ļaunumu. Rezultāti pierāda, ka vēlētāji grib stabilitāti, tāpēc arī izvēlējušies centriskas partijas. V. Skutāni pārsteidz ZZS sasniegtie rezultāti. Partija gan esot stabila vērtība, bet vienmēr ir izgājusi uz kompromisiem. Kas attiecas uz “Saskaņai” piedēvēto uzvaru, V. Skutāne uzskata, ka tā nav uzvara, bet gan zaudējums. Partijas līderiem būtu jāpārdomā, kur pazudis “Saskaņas” vēlētājs. Šajos gados ir jau pierasts, ka “Saskaņa” darbojas opozīcijā, tāpēc būtu interesanti, ja Valsts prezidents nosauktu valdības veidotāju no “Saskaņas”. Visticamāk, tā būtu mazākuma valdība, jo daudzas partijas jau pirms vēlēšanām pateica, ja neveidos koalīciju ar šo partiju. To gan nevarētu vēl teikt par Sudrabas partiju, jo Krievijas televīziju ziņu kanāli, informējot par vēlēšanu rezultātiem, teic, ka Saeimā ievēlētas divas krievvalodīgi partijas – “Saskaņa” un Sudrabas “No sirds Latvijai”. Vērtējot Solvitas Āboltiņas smago zaudējumu, V. Skutāne atgādina, ka tas nav nekāds jaunums. Līdzīgs scenārijs notika arī ar Ingrīdu Ūdri. Pēdējo divu nedēļu laikā S. Āboltiņa ar vēlētājiem komunicēja no “augstiem plauktiem”, tāpēc arī šāds rezultāts. Savukārt “Latvijas Reģionu Apvienības” deputāta Artūra Kaimiņa augstais rezultāts liecina, ka par viņu nobalsojuši gados jauni vēlētāji. Pēc V. Skutānes domām, līdz šim A. Kaimiņš rīkojās provokatoriski, gānot līdzšinējo Saeimu. Tagad viņš ir viens no simts deputātiem, tāpēc viņam būs jāpierāda sevi politikā.
Smiltenes novadā visvairāk par ZZSSmiltenietis Juris Anitens ar vēlēšanu rezultātiem kopumā ir apmierināts, to iznākums ir loģisks. Pārsteigumu sagādājusi vienīgi “Latvijas Reģionu Apvienība” ar piecu procentu barjeras pārvarēšanu. Tur nopelns esot skandalozajam aktierim Arturam Kaimiņam. “No rīta vienā intervijā dzirdēju, ka galma āksts ir vajadzīgs, jo viņš saka taisnību. Sava loģika tur ir,” smej J. Anitens.Turpretī par A. Mežuli viņš saka: “Varam tikai priecāties, ka mūsu novadnieks ir ticis Saeimā. Lai Dieviņš dod viņam veiksmi un lai neaizmirst par Smilteni.” Smiltenes novadā 12. Saeimas vēlēšanās balsstiesīgie iedzīvotāji visvairāk savas balsis atdevuši tieši Smiltenes novada domes priekšsēdētāja politiskajam spēkam ZZS, kopumā 2346. A. Mežulis ZZS sarakstā Smiltenes novadā izpelnījies arī visvairāk plusus – 999. Savukārt mēra vārdu no saraksta svītrojuši bija 154.
