Sestdien Valkas novadpētniecības muzejā daudzu interesentu klātbūtnē atklāja jauno mākslinieču Kristīnes Ganiņas un Dinas Smelteres darbu izstādi “KIWI NAV MĀJĀS”.
Abām autorēm doma par vajadzību veidot kopizstādi bija jau gada sākumā, un nu šī iecere ir īstenojusies. “Mums nebija iepriekšējas vienošanās nedz par darbu skaitu, nedz bilžu formātiem. Esam ļoti dažādas un, šķiet, tieši tāpēc ekspozīcija izdevusies interesanta šī vārda labā nozīmē. Patiesībā man ļoti patīk,” smaida Kristīne Ganiņa.
Bauda atklāšanas mirkliKristīne jau sen visdažādākajos veidos ir saistīta ar profesionālo mākslu, to studējusi akadēmiski un strādājusi arī par mākslas pedagoģi. Savukārt Dina Smeltere pirmo reizi Valkas novadpētniecības muzejā izstādījās 2011. gadā kopā ar tēvu Donaldu un brāli Nilu. Pēc tam viņas darbi allaž bijuši redzami novada mākslinieku darbu izstādēs pavasarī. Dina ir beigusi Valkas mākslas skolu. Bērnībā viņai ļoti patika zīmēt un gleznot, tāpēc cerēja kļūt par gleznotāju. Viņa ne reti devās plenērā kopā ar tēvu, cīnījās ar asarām un domām, ka neizdodas, kā gribas, taču, laikam ritot, turpināja gleznot. Tiesa, par Dinas profesiju gleznošana nekļuva, taču par nopietnu vaļasprieku gan.Viņa atzīst, ka strādāt svešumā ir citādi nekā mājās. Šīs izjūtas pauž glezna “Ēnas paradīzē”.Kristīne izstādē lielākoties piedāvā neliela formāta akvareļus. Sākotnēji viņa visus darbus šai izstādei bija iecerējusi tekstilā, taču tas acīmredzot taps īstenots kaut kad nākotnē. Kā nekā Kristīne ir darbojusies amatniecībā un ieguvusi audējas amata meistares diplomu. Savu darbošanos mākslā viņa formulē lakoniski: “Daudzi to, kā jūtas, izsaka ar vārdiem, citi – ar klusēšanu, cits ar kustību vai vēl kaut kā. Es sevi varu izsacīt ar krāsu, formu, līniju, faktūru. To visu daru sev. Man to vajag! Kopā ar Dinu sanāk bezrūpīgi un viegli.” Nenoliedzami, ka Kristīnes darbi ir neparasti dzīvespriecīgi un ģeometriski ļoti dekoratīvi. “Mūs nesatrauc, kādā tehnikā katra strādā. Mums ir nepieciešams šis izstādes atklāšanas mirklis, gluži tāpat kā Mākslas dienu izstādēs. Rudenī saulīte spīd mazāk, lietus līst biežāk, tāpēc pēc iespējas vairāk vēlamies sastapt smaidīgos savējos, draugus un ilgi neredzētus cilvēkus. Tās ir manas šī brīža emocijas,” “Ziemeļlatvijai” atklāj Kristīne.
Nav vārdos izstāstāmaIzstādes nosaukumā slēpjas intriga. “Es dzīvoju un strādāju Baltijas jūras pretējā krastā. Minimālisms tur pašlaik sit augstu vilni. Mani dzīves apstākļi nosaka, ka katram priekšmetam ir sava vieta. Piemēram, kivi auglim jāglabājas īpašā kastītē, kur atrodas arī nazis un karote. Atverot plastmasas iepakojumu, auglis ar nazi jāpārgriež uz pusēm un ar karotīti apēdams mīkstums. Līdz Latvijai šādi kivi vēl nav nonākuši. Izstādē redzam tikai kārbiņu ar karotīti, ir skaidrs, ka “KIWI NAV MĀJĀS”. Iespējams, tas dzīvo un izklaidējas kaut kur citur,” smaida Dina.“Latvijā nav daudz izstāžu ar abstraktā ekspresionisma darbiem. Ceru, ka skatītāji sajutīs manis paustās noskaņas un atziņas. Priecājos izstādīties savā dzimtajā pilsētā. Es te pastāvīgi nedzīvoju, lai gan mani Valkā var sastapt, tāpēc darbus pa vienam, diviem vai vairākiem nācās vest pāri jūrai. Iespējams, skatot manus darbus, daudziem radīsies jautājums, kas ir māksla?” saka jaunā māksliniece. Viens no Dinas autoritātēm Erlends Lū, kura grāmatu “Naivi? Super!” viņa nupat izlasījusi, uzskata, ka māksla tikai tāpēc ir interesanta, ka tā nav saprotama. Māksla nav vārdos izstāstāma, jo tā balstās un tiek uztverta sajūtu līmenī.Dina aicina ikvienu, kurš jūt sevī nepieciešamību izteikties krāsās vai kurš domā, ka viņš spētu gleznot tāpat kā citi mākslinieki, nopirkt krāsu, audeklu un pamēģināt.Vairāk foto – www.ziemellatvija.lv.
