Igaunija, Latvija un Lietuva otrdien paziņoja, ka kopīgi lūgs iekļaut UNESCO pasaules mantojuma sarakstā Baltijas ceļu — dzīvo ķēdi, ko 1989. gada 23. augustā, sadodamies rokās, caur Baltijas valstīm izveidoja gandrīz divi miljoni cilvēku.
Igaunija, Latvija un Lietuva otrdien paziņoja, ka kopīgi lūgs iekļaut UNESCO pasaules mantojuma sarakstā Baltijas ceļu — dzīvo ķēdi, ko 1989. gada 23. augustā, sadodamies rokās, caur Baltijas valstīm izveidoja gandrīz divi miljoni cilvēku.
Tas bija unikāls notikums pasaules vēsturē, kurā aktīvi piedalījās arī Valkas rajona iedzīvotāji. Valcēnieši rokās sadevās Rūjienas pusē netālu no Igaunijas robežas. Baltijas ceļš bija atgādinājums par Vācijas un PSRS noslēgtā Molotova–Ribentropa pakta 50. gadadienu.
Ir pagājuši 17 gadi kopš šā notikuma, taču cilvēkiem, kuri veidoja dzīvo ķēdi, tas ir starp spilgtākajiem neatkarības atgūšanas procesā un jau sen būtu pelnījis vietu UNESCO Pasaules atmiņas reģistrā. Notikums patiešām ir sava veida piemineklis tiem, kuri visnotaļ aktīvi iestājās par Latvijas valstisko neatkarību. Tiesa, ir ne mazums cilvēku, jo īpaši vecāka gadagājuma, kuri jūt nostalģiju pēc padomju laikiem. Valsts viņiem nav palīdzējusi saglabāt to ticību atjaunojamai Latvijas valstij, kura tolaik nenoliedzami bija. Tas patiesi bija brīnuma un gaišu cerību laiks. Diemžēl brīnumiem un cerībām piemīt tieksme izplēnēt. Tas ir iemesls, kāpēc rodas “labā” un “sliktā”, “pareizā” un “nepareizā” vēsture. Katram sava taisnība, jo tikai tā ir katra konkrēta cilvēka dzīves pieredzes radīta. Cilvēki labprātāk atceras tīkamās lietas. Gadījumā, ja Latvijai draudētu briesmas atkal tikt okupētai, diezin vai daudz cilvēku dziedātu slavas dziesmas jaunajam režīmam. Skeptiķi var runāt, ka Baltijas ceļa akcija bija čekas un kompartijas akceptēta, tomēr tas nemazina šā notikuma nozīmīgumu un to ugunskuru saņemto siltumu, kuri dega uz Latvijas – Igaunijas robežas.
Pašlaik Pasaules atmiņas reģistrā vienīgā ar Latviju saistītā lieta ir Krišjāņa Barona izveidotais dainu skapis, kuru UNESCO savā paspārnē ņēma 2001. gada jūnijā. Grūti paredzēt, vai tur iekļūs arī Baltijas ceļš. Baltijas valstis vēl nav lēmušas, kādā formā savu ideju pieteikt reģistram, taču izskatās, ka šoreiz visas trīs valstis ir vienotas. Kad Latvija pasaules kultūras mantojumam UNESCO aizsardzībā pieteica Vislatvijas dziesmu un deju svētkus, tad kaimiņi igauņi šo iesniegumu bloķēja, norādot, ka viņiem ir gandrīz tikpat plaši Dziesmu svētki.
