Pagājušajā nedēļā valdība akceptēja Labklājības ministrijas izstrādātos nelegālās nodarbinātības ierobežošanas risinājumus.
Pagājušajā nedēļā valdība akceptēja Labklājības ministrijas izstrādātos nelegālās nodarbinātības ierobežošanas risinājumus, tomēr liela daļa uzņēmēju uzskata, ka ieteikumi, ko minētā ministrija kā grozījumus grib iekļaut Darba likumā, darba devējiem radīs nevajadzīgu apgrūtinājumu, palielinās birokrātiju, bet cerēto rezultātu nebūs.
Pret Labklājības ministrijas priekšlikumiem protestē arī Darba devēju asociācija.
Jaunie noteikumi paredz, ka darbavietās jābūt noslēgto darba līgumu kopijām, kā arī darbinieku uzskaites tabulām, kuras parakstījis gan darba devējs, gan darba ņēmējs. Noteikumos ieteikts aizliegt masu saziņas līdzekļos publiskot darba sludinājumus, ja tajos nav minēts komersanta nosaukums un reģistrācijas kods.
SIA “Gija” valdes priekšsēdētājs Andris Morozs uzskata, ka noteikumu ieviešana dzīvē palielinās papīru kaudzes, no kurām jau bija izdevies veiksmīgi atbrīvoties. “Tā vietā, lai šīs lietas kvalitatīvi kontrolētu attiecīgās institūcijas, mums vajadzēs rakstīt papīrus. Tas nekur neder. Mūsdienās uzņēmējdarbībā laiks ir ierobežots. Man vajadzēs algot cilvēku, kurš ar šo papīru kārtošanu nodarbosies. Firmai tāds darbinieks faktiski neko nedos, tērēs vienīgi naudu. Pēc manām domām, tā nav iespējams apkarot nelegālo nodarbinātību,” saka A. Morozs.
SIA “K” īpašnieks Juris Krastiņš uzskata, ka šī sistēma nekāds jaunums nav, bet bijusi zināma jau kopš padomju gadiem. “Mēs visu laiku veidojam darba uzskaites tabulas. Domāju, ka jāstrādā aktīvāk kontroles dienestiem, nevis šīs problēmas jārisina uz uzņēmēju rēķina. Kas attiecas uz firmas datu publiskošanu, tad tā ir līšana biznesa iekšējās lietās. Lai atbildīgās valsts institūcijas lielāku uzmanību pievērš sludinājumiem, kuros piedāvā diplomus un citas visai aizdomīgas lietas. Tālruņu numuri taču ir uzrādīti,” iesaka J. Krastiņš.
Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāve Agnese Alksne uzskata, ka problēma jārisina no sākuma, atbildīgajām valsts institūcijām lielāku uzmanību pievēršot iegūto līdzekļu izcelsmes noskaidrošanai, jo nelegālās nodarbinātības avots ir nelikumīgi iegūti naudas līdzekļi, kurus nopelna vai nu no krimināli sodāmiem, vai legāliem, bet nedeklarētiem darījumiem. Arī viņa domā, ka Labklājības ministrija ar saviem ieteikumiem veicina nevajadzīgu birokrātiju, apgrūtinot uzņēmumu darbu un cenšoties problēmas atrisināt uz darba devēju rēķina. “Daudzi uzņēmumi pāriet uz elektronisko informācijas glabāšanu, arī darba uzskaites tabulas ir iegūstamas elektroniskajās uzskaites sistēmās. Katru mēnesi tabulu izdrukāšana, lai iegūtu uz tām parakstus, veicinās birokrātiju un traucēs uzņēmumiem attīstīt elektronisko pārvaldi,” apliecina A. Alksne.
Darba devēju konfederācija iesaka rūpīgi izvērtēt ministrijas ieteikumu par vienota nodarbināto personu reģistra izveidošanu un paziņojusi, ka Labklājības ministrijas iniciatīvu atbalstīs tikai tad, ja darba devējiem nebūs radīti lieki un mākslīgi šķēršļi.
