Šāgada deviņos mēnešos no Latvijas uz citām valstīm ir samazinājies zāģmateriālu eksports.
Šāgada deviņos mēnešos no Latvijas uz citām valstīm ir samazinājies zāģmateriālu eksports. Daļa kokapstrādes uzņēmēju to izskaidro ar koku trūkumu un pieprasījuma pēc zāģmateriāliem palielināšanos iekšējā tirgū.
Pērn šajā laikā Latvijas koksnes pārstrādātāji eksportēja 2,18 miljonus kubikmetru zāģmateriālu, bet šogad — 1,9 miljonus kubikmetru jeb par 13,1 procentu mazāk.
Valkas pagasta firmas “Vārpas – 1” īpašnieks Ivars Zalužinskis uzskata, ka eksporta samazinājumam ir trīs iemesli. “Cilvēki Latvijā vairāk sākuši būvēt, tādēļ arī palielinājies pieprasījums pēc kokmateriāliem. Vēl par vienu iemeslu var minēt koku trūkumu, turklāt šoruden mežizstrādi ievērojami ir aizkavējuši laika apstākļi. Sals vēl nav bijis, tādēļ ar jaudīgu tehniku grūti iekļūt mežos. Mūsu uzņēmums gan vēl neizjūt koku trūkumu, nav sarucis arī mūsu tirgus,” apliecina I. Zalužinskis.
Strenču MRS prezidents Andris Krastiņš domā, ka tās ir arī 2005. gada janvāra vētras sekas. “Valsts mežos darba apjoms nav kļuvis mazāks, bet privātajās platībās pēc vētras palicis mazāk lietaskoku. Protams, tas veicina arī koku trūkuma palielināšanos. Par to žēlojušies vairāki man pazīstami uzņēmēji,” saka A. Krastiņš.
Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Harijs Jordāns uzskata, ka eksporta samazinājums saistīts ar celtniecības attīstību valstī, jo tas koksnes pārstrādātājiem liek vairāk ražot specifiskāku un kvalitatīvāku produkciju, kurai ir arī lielāka pievienotā vērtība.
Šogad visvairāk zāģmateriālu no Latvijas eksportēts uz Lielbritāniju. Tur pārdots 825200 kubikmetru skuju un 137900 kubikmetru lapu koku.