12. Saeimas vēlēšanas jau klauvē pie durvīm, bet cilvēki īsti nezina, par ko iet balsot. Katrai partijai atrodas kāda uts, kas nemaz nepatīk. Turklāt programmām jau vairs neviens īsti netic, jo tajās tiek solīts uz nebēdu, tikai daudzu gadu laikā cilvēki ļoti minimāli ir pieredzējuši kādu solījumu izpildi. Tādēļ “Ziemeļlatvija” nolēma pajautāt dažādu slāņu cilvēkiem, ar kādām domām vini dosies uz vēlēšanām, kas notiks 4. oktobrī.
Kristīne Simonova, vadītāja:Nevajag skatīties politiskās reklāmas
Es nevaru pateikt, par ko noteikti varētu balsot, taču par vēlēšanām man ir dažas domas, ko varētu ieteikt.Nevajag skatīties un ticēt reklāmām, ar kurām tagad ir pilna televīzija, radio un laikraksti. Tajās minētais nav jāuztver kā patiesība, kas noteikti piepildīsies. Piemēram, pašlaik Aināra Šlesera partija “Vienoti Latvijai” ir izdevusi avīzi, kurā parāda visas iepriekšējās neveiksmes kā citu politisko spēku kļūdas. Tas attiecas uz “aiBaltic” nolaišanu, bankas “Citadele” krahu un neveiksmīgo vilcienu iepirkumu. Taču tajā laikā, kad notika neveiksmes, arī no šīs partijas daudzi turēja varas stūri savās rokās un, domāju, tur ir arī viņu vaina. Daudzi cer uz jaunajiem kandidātiem un gaida, ko viņi teiks. Taču jāatceras, ka viens cilvēks nekad neko būtisku nevar mainīt, turklāt arī amatā viņam vajadzēs rīkoties un runāt tā, kā grib partija, ko viņš pārstāv. Es pati esmu nolēmusi vērtēt kandidātus pēc tā, ko katrs no viņiem ir izdarījis iepriekš. Ja viņi ir kandidējuši iepriekšējās vēlēšanās, tad ko no tā, ko apņēmušies, ir īstenojuši un cik labi viņiem izdevušās veiktās reformas. Piemēram, man nepatīk izglītības sistēma, ka nauda iet līdzi bērnam. Tas nozīmē, ka laukos skolas kļūs aizvien tukšākas, jo tur samazinās bērnu skaits. To arī nevar pieļaut.
Juris Vaivads, Valkas ģimnāzijas skolotājsProgrammas nav vērts lasīt
Es īpaši vēlēšanām negatavojos. Kad būs, tad iešu balsot, kaut pašlaik vēl pats nezinu, ko vēlēšu. Vismazāk lasu programmas, jo gadu laikā ir atklājies, ka tajās var ierakstīt pilnīgi visu, daudz neprātojot, ko no solītā izdosies izpildīt. Daži raugās uz bijušajiem sabiedrības līderiem, kuri mēģinās tikt parlamentā. Viena no tām ir Inguna Sudraba. Es tomēr par viņu nebalsošu. Skatīšos uz tiem, kuri jau bijuši un ir arī kaut ko reālu izdarījuši, cik spējuši no agrāk dotajiem solījumiem. Programmas ir ļoti līdzīgas un pēc vēlēšanām noteikti būs apvienošanās, un tur arī viss sarakstītais izplēnēs. Domāju, ka latvieši sadalīsies, un neviena partija nedabūs noteiktu vairākumu.Notiks tā, kā ir vienmēr bijis. Droši vien vēlēšanu rezultāti nevienu īsti neiepriecinās. Tādas ir manas domas, var jau būt, ka tās nav īsti pareizas. Kā tas būs patiesībā, to redzēsim pēc vēlēšanām.
Raimonds Reinholds, pensionārsGalvenais –
jāiet uz vēlēšanām
Pēc manām domām, vēlēšanās kotēsies piecas partijas, par kurām var balsot – nacionālā apvienība, Zaļo un Zemnieku savienība, “Vienotība”, “No sirds Latvijai” un Latvijas Reģionu apvienība.Šajās grupās atrodas cilvēki, kuri sevi jau parādījuši kā morāli noturīgus un tādus, kas domā par valsti.Man pirmā vērtība būs cilvēki, kurus zinu kā tādus, kas rūpējas par sabiedrību. Programmām lielu vērību nepievēršu, jo tās ir diezgan līdzīgas – tajās tik raksta, ka jāattīsta, jāpilnveido, un tā tālāk. Domāju, ka runas par neiešanu uz vēlēšanām ir galīgi garām. Uz tām ir jādodas obligāti. Kas tad vēl būs, ja paši savā valstī nevarēsim ievēlēt parlamentu. Tad nav ko sūkstīties par sliktu dzīvi. Tajā pašā “Vienotībā” ir daudz labu pilsētas mēru, kas sevi parādījuši kā veiksmīgus saimnieciskās dzīves vadītājus. Galvenais – ir jāiet uz vēlēšanām. Nav tā, ka nav par ko balsot. Daži paņem vēlēšanu biļetenu un izsvītro visus ierakstītos vārdus, domājot, ka nu gan tie netiks Saeimā. Tomēr patiesībā ir nobalsots par attiecīgo partiju. Jāiet uz vēlēšanām ar prātu un vēsu mieru.
