Otrdien notikušajā Valkas novada domes sēdē deputāti, diskutējot par dažiem jautājumiem, neiztika bez karstām un asām vārdu pārmaiņām. Lai cits citu pārliecinātu, opozicionāri vairākumam pārmeta, ka gala lēmumi tiek pieņemti, iedzīvotājus “šķirojot” pēc partijiskās piederības.
Jāteic, ka pēc vasaras rāmuma novada domes sēdē emocijas atkal sit augstu vilni.
“Gonkotāji” beidz nervus Ceriņu ielas iedzīvotājiemVisgarākās un visasākās deputātu diskusijas bija par to, vai Valkā, Ceriņu ielā, jāuzstāda ceļa zīme, kas turpmāk aizliegtu iebraukt šajā privātmāju ieskautajā mazajā ieliņā. Aizliegums neattiektos uz pašiem ielas iedzīvotājiem, viņu viesiem, kā arī uz operatīvo transportu. Ceriņu ielas galā darbojas autoserviss un atrodas garāžu kooperatīvs, bet pati iela atrodas netālu no Latvijas – Igaunijas robežas. Pēc novada domes izpilddirektora Aivara Cekula stāstītā, ir skaidrs, ka Ceriņu ielas iedzīvotāji ir noskaņoti kareivīgi un negrasās padoties ne pašvaldībai, ne arī viņu lielākajiem nervu “bendēm” – gados jaunajiem autovadītājiem, kurus pievilina ielas reljefs, galvenokārt, kāds uzkalniņš. Tautā tā saucamie “gonkotāji” Ceriņu ielā rīko ātruma braukšanas sacensības. A. Cekuls informē, ka ielas iedzīvotāji septembra sākumā iesniedza pašvaldībai iesniegumu ar aicinājumu pašvaldībai ielas abos galos uzstādīt ceļa zīmi – iebraukt aizliegts. Iedzīvotāji lūdz pašvaldībai novērst nepārtraukto transporta kustību pa šo ielu. Kā izrādās, iedzīvotāji jau jūnijā bija vērsušies pašvaldībā pēc palīdzības, taču nebija mierā ar novada domes piedāvāto variantu – uzstādīt ceļa zīmi Nr. 710 (strupceļš). Viņi vēlas panākt, lai piebraucamais ceļš tiktu norobežots ar aizlieguma zīmēm – Nr. 302 (braukt aizliegts), ierosinot to uzstādīt pagriezienā no Smilšu ielas uz Ceriņu ielu un ceļa galā no garāžu puses. Aizliedzot iebraukt Ceriņu ielā, iedzīvotāji piedāvā apbraucamo ceļu – Mazo Ceriņu ielu. Taču šī iela vairāk atgādina lauku ceļu, nevis ielu pilsētā. Arī šī pavisam nelielā ieliņa pavasaros ar vieglo transportu ir gandrīz neizbraucama. Tiekoties ar Ceriņu ielas iedzīvotājiem, izpilddirektors aizrādījis, ka ielu nemaz tā vienkārši nevar noslēgt. Turklāt, lai samazinātu transporta plūsmas ātrumu un mazinātu putekļus, ielas abos galos ir jau uzstādīta ātrumu ierobežojoša zīme ar atļauto braukšanas ātrumu līdz 30 kilometriem stundā. Lai noskaidrotu, vai ielas noslēgšanas gadījumā necietīs uzņēmējdarbība, izpilddirektors ticies arī ar nelielā autoservisa īpašnieku Eduardu Iesalnieku. Viņš neiebilst pret ceļa zīmes Nr. 302 uzstādīšanu. Ar E. Iesalnieku ticies arī novada domes Saimniecisko lietu komitejas priekšsēdētājs Agris Simulis, kurš pārliecinājies, ka tiešām autoservisa darbs netiks apgrūtināts. Tomēr A. Cekuls uzskata, ka nevajadzētu Ceriņu ielā uzstādīt braukšanas aizlieguma zīmi. Tam piekrīt arī deputāts Valdis Šaicāns un aicina pārējos deputātus ar savu balsojumu neatbalstīt šo lēmumu. Viņš stāsta, ka arī dzīvo lauku mājā pie lauku ceļa, kur nepārtraukti ir putekļi, un arī vēlētos, lai pa šo ceļu viņa ģimenes ērtību labā vispār neviens nebrauktu. “Radot ērtības Ceriņu ielas iedzīvotājiem, vai tās neradīsim citiem?” jautā deputāts. Savukārt novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis norāda, ka šis jautājums ilgi un dikti tika pārrunāts Saimniecisko lietu komitejas sēdē, kurā secināts, ka šajā reizē pašvaldība spers soli pretim Ceriņu ielas iedzīvotājiem un uzstādīs ceļa zīmi – braukt aizliegts, vienlaicīgi sakārtojot gan Ceriņu, gan Mazo Ceriņu ielu. Viņš arī atgādināja, ka Latvijā ir bijuši gadījumi, ka pašvaldības, uzklausot iedzīvotāju vēlmes, slēdz ielas. Tam nepiekrita nacionālās apvienības deputāts Aivars Sjademe. Viņš aicināja deputātus neļauties muļķošanai, uzsverot, ka Valkas novads būs pirmā pašvaldība Latvijā, kas pēc desmit privātmāju iedzīvotāju uzstājības slēgs ielu un transporta kustību novirzīs gan izglītības iestādi, tas ir, apmeklētāko pilsētas bērnudārzu “Pasaciņa”. Turklāt E. Iesalnieks esot nacionālās apvienības biedrs, tāpēc arī viņa intereses netiekot ņemtas vērā. To noliedza V. A. Krauklis, vēlreiz uzsverot, ka līdz šim transporta kustība pa Ceriņu ielu nav intensīva un ka automašīnas nekādā gadījumā netraucēs satiksmes drošību pie bērnudārza, jo Ceriņu ielas viens gals nemaz neiznāk pie pašas izglītības iestādes. Turklāt vairākums vecāku ar bērniem, kas uz un no bērnudārza dodas kājām, izmanto Rūjienas ielas mikrorajona takas, nevis F. Roziņa ielu. Gadījumā, ja šis pašvaldības lēmums kaut kādā veidā apdraudēs citu sabiedrības grupu intereses vai drošību, deputāti to var mainīt jebkurā laikā. Arī A. Sjademe solīja savākt F. Roziņa ielas iedzīvotāju parakstus, lai intensīvā automašīnu plūsma netraucētu viņu labsajūtai.Par deputātu lēmumu, kas ļaus abos Ceriņu ielas galos uzstādīt braukšanas aizlieguma zīmi, priecājas šīs ielas iedzīvotāja Sandra Bogdanova. Viņa stāsta, ka pašlaik gonkošana ir pierimusi. Viņa pieļauj, ka autoservisa īpašnieks brīdinājis savus klientus “netrakot” un braukt lēnāk. Taču ne tikai gados jaunie autovadītāji iedzīvotājiem “spēlējuši uz nerviem”, bet arī garāžu saimnieki. Viņiem patīk šad tad ilgāk pasēdēt un kompānijā iemalkot kādu grādīgo dzērienu, bet pēc tam sēsties mašīnai pie stūres, jo laika gaitā pieraduši, ka uz Ceriņu ielas nekad nav manīti likumsargi.
Kultūras namam trūkst telpas krēsliem un tērpiem Otrdienas novada domes sēdē deputāti lēma arī par telpu nomas termiņa pagarināšanu Gunai Ikšelei zobārstniecības kabineta vajadzībām un Mudītei Teimanei–Kalniņai frizētavas vajadzībām. Parasti līdz šim nomas pagarināšanas jautājumos deputāti lēmumu pieņem bez kavēšanās, jo pirms tam tie jau pārrunāti Saimniecisko lietu komitejas sēdē, bet šoreiz viss tik raiti nenotika. Pirms tam deputāti nolēma noslēgt vienošanos ar G. Ikšeles individuālo uzņēmumu par nomas termiņa pagarināšanu uz trijiem gadiem ar nomas maksu 1,14 eiro (bez pievienotā vērtības nodokļa) par vienu kvadrātmetru. Taču lemjot par tālāko frizētavas pastāvēšanu, sākās diskusijas. Tās rosināja pilsētas kultūras nama direktore Mārīte Meļķe.Kā zināms, gan zobārstniecības kabinets, gan frizētavu jau ilgus gadus atrodas Valkas pilsētas kultūras nama ēkā. Kultūras nama direktore uzsvēra, ka šis jautājums ir pārrunāts arī ar pārējiem iestādes darbiniekiem, bet diemžēl viņi baidoties parakstīt oficiālu iesniegumu, ka kultūras namam pašam ir nepieciešamas šīs telpas, kurās atrodas ne tikai frizētava, bet arī zobārstniecības kabinets. Telpas atrodas stratēģiski izdevīgā vietā – netālu no lielās zāles, tāpēc nepieciešamības gadījumā būtu izmantojamas kā skatītāju krēslu glabātavas. Pašlaik trūkstot vietas, kur nolikt krēslus, tāpēc bieži vien sēžamie tiek sakrauti tur, kur tiem nebūtu jāatrodas, un bojā kopējo kultūras nama skatu. Trūkst arī telpas, kur glabāt pašdarbības kolektīvu tērpus. Turklāt neesot pieņemams arī tas, ka apmeklētājiem, atverot iestādes durvis, uzreiz jādzird frizētavas fēna dūkoņa, bet degunā cērtas zobārstniecības kabineta specifiskā smarža. M. Meļke stāsta, ka aizvadītajā gadā visu laiku frizētavas durvis bijušas slēgtas, tātad tur nekas nav noticis, jo pati īpašniece dzīvojusi ārpus Latvijas teritorijas. Deputātiem uzklausot M. Meļķes stāstīto, to pārtrauca tikai sēdes vadītājs V. A. Krauklis, atgādinot, ka M. Meļķei bija visas iespējas piedalīties komiteju sēdēs un diskutēt tad, nevis celt iebildumus tikai tagad – sēdē. Pašvaldības vadītājs neuzskata, ka arī M. Meļķes atrašanās atvaļinājumā līdz 10. septembrim ir attaisnojošs iemesls, kāpēc šis jautājums nav laikus pārrunāts un atrasts risinājums, kas apmierinātu abas puses. Priekšsēdētājs uzskata, ka arī kārtība, kādā kultūras namā notiek oficiālo dokumentu aprite, nav pieņemama, jo iestādes vadītājam atvaļinājuma laikā ir kādam no saviem padotajiem jānorāda, kura darba pienākumos būs izskatīt dokumentāciju, nevis to “pārcilāt no viena galda uz citu galdu”. V. A. Krauklis atgādina, ka novada dome palīdz vietējiem uzņēmējiem, nevis “liek kāju priekšā” attīstībai, tāpēc deputātiem ieteica pieņemt lēmumu, ka ar frizētavas īpašnieci tiek noslēgts nomas līgumu uz gadu ar tādiem pašiem noteikumiem kā G. Ikšelei un jau tuvākajā nākotnē rast risinājumu, lai varētu sakārtot šo telpu jautājumu.Diemžēl “Ziemeļlatvijai” līdz laikraksta numura nodošanas brīdim neizdevās sazināties ar frizētavas īpašnieci M. Teimani–Kalniņu.
