Mūspuses cūkkopji jau it kā varēja uzelpot, jo šķita, ka Āfrikas cūku mēris ir apstājies, līdz satraucoša ziņa parādījās pagājušajā nedēļā, ka ar mēri inficējušies daži dzīvnieki Ērģemes pagasta “Lejas Zīlēs”.
Juris Sloka savās trijās fermās bija ievērojis visus drošības pasākumus, ko prasīja Pārtikas un veterinārais dienests. Kad viņa saimniecība bija palikusi pēdējā, ko nebija skāris Āfrikas cūku mēris, viņš “Ziemeļlatvijai” stāstīja, ka nav citas izejas, kā visus līdzekļus ieguldīt drošības pasākumos, jo cūkkopības attīstībai ir paņemts liels kredīts akciju sabiedrībā “Latvijas attīstības finanšu institūcija Altum” – vairāk nekā 60 tūkstoši eiro. “Ja man cūkas izputēs, tad pašam jāmeklē tikai striķis,” toreiz sacīja J. Sloka.
Analīžu veikšana rada aizdomasPašlaik zemniekam visas trīs novietnes stāv tukšas. Kopumā saimniecībā ir likvidētas 44 cūkas. “Nav palicis vairs nekas. Man jau šķiet, ka Pārtikas un veterinārā dienesta darbinieki pārlieku brutāli to dzīvnieku nokaušanu rīkoja,” saka J. Sloka.Viņš saka, ka netic veiktajām analīzēm. “Tās bija interesantas. Sākumā divām cūkām nevarēja un nevarēja noteikt, vai tās ir slimas, beigās mēri uzreiz atklāja sešām cūkām,” atminas zemnieks. Viņam cūku ganāmpulks bija sadalīts un mita trijās novietnēs. Tās visas bija nožogotas. Sivēnmātes dzīvoja atsevišķi. “Risks jau bija. Apkārt mājai klejo slimas mežacūkas, vienas beigtas cūkas atliekas nesen atrada netālu. Es pats nezinu, kā infekcija varēja iekļūt fermā,” atzīst J. Sloka. Bija arī dezinfekcijas paklāji. Pie viņa saimniecībā ieradās zemkopības ministrs Jānis Dūklavs ar pavadoņiem, atzina, ka “Lejas Zīlēs” viss ir kārtīgi izdarīts. Tagad zemnieks ir saņēmies un domā, ko tālāk darīt. Viņš nav atmetis domu arī turpmāk nodarboties ar cūkkopību. “Redzēs, kā viss notiks. Tā kā man bija veikti drošības pasākumi, kompensācijas būs lielākas nekā sākotnējās,” saka J. Sloka. Viņš rēķina, ka tās kopumā varētu būt ap 4,5 tūkstošiem eiro. “Ja man godīgi jāsaka par nākotni, tad nezinu, ko darīšu. Redzēs, kā te viss notiks ar mežacūkām. Ja tās būs likvidētas, iespējams, varēšu atjaunot nozari,” spriež zemnieks. Viņš tajā ieguldījis lielu naudu. Par dezinfekcijas līdzekļiem vien nedēļā izdoti apmēram 40 eiro. Tā tas bijis pēdējos divus mēnešus. Saimnieks pat nerēķina aerosolus, kas pirkti insektu indēšanai. “Pats smagākais jau ir aizņēmums. Esmu runājis ar bankas darbiniekiem. Viņi teica, ja netikšot galā, tad vērtēšot, ko un kā darīt. Pagaidām apdarīšu pēdējos rudens darbus, un tad skatīšos, kā būs,” saka zemnieks.Viņš gan neizprot, kādēļ nokautās cūkas konteineros vajadzēja vest sadedzināt uz Daugavpili. Jābrauc cauri visai Latvijai un, ja nu kāda muša iekļūst konteinerā un aizlido tālāk, tad slimība atkal var uzliesmot.
No putniem cūkas nenosargāsiCūkas ir likvidētas arī Jura kaimiņa – Viļa Jansona – mājās. Vilis domā, ka var veikt visādus drošības pasākumus, bet no kraukļiem saimniecību nevar pasargāt. “To šeit ir daudz. Krauklis paknābā kādā vietā beigtu cūku, pārlido pāri saimniecībai, es iekāpju tā izkārnījumos un ieeju fermā. Arī tā iespējams inficēt cūkas,” stāsta V. Jansons.Kopumā Ērģemes pagastā Āfrikas cūku mēris ir atklāts sešās saimniecībās. Pārtikas un veterinārā dienesta Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītājs Mārcis Ulmanis stāsta, ka viņu dienests vien pie Valkas karantīnas zonā ir nokāvuši 150 cūku. Ap 100 ir likvidējuši paši. Vaicāts par zemnieku bažām, ka ar analīzēm viss nav kārtībā, M. Ulmanis atbild, lai viņi pasēž sešus gadus veterinārās medicīnas fakultātē, tad tādi jautājumi neradīšoties.
