Vispārizglītojošajās skolās skolēni 6. klasē sāk mācīties krievu valodu. Padomju laikos vairākums bērnu krievu valodu sāka mācīties jau pirmajās klasēs un to apguva bez problēmām.
Vispārizglītojošajās skolās skolēni 6. klasē sāk mācīties krievu valodu. Padomju laikos vairākums bērnu krievu valodu sāka mācīties jau pirmajās klasēs un to apguva bez problēmām. Arī apkārt daudz vairāk bija dzirdama šī valoda. Tagad latviešu valoda ar likumu ir noteikta kā valsts valoda un krievu mēle dzirdama daudz mazāk, tāpēc skolēniem tās apguve sagādā daudz lielākas grūtības.
Valkas pamatskolā mācās bērni arī no mazākumtautību ģimenēm. Viņiem krievu valodas apguve nesagādā tik lielas galvassāpes kā latviešu bērniem.
Mācīties palīdz vecmāmiņa
Šajā mācību gadā Valkas pamatskolas 6. klases skolniece Lauma Lelle krievu valodu mācās pirmo gadu.
Meitene atzīst, ka pirms tam krieviski mācējusi pateikt visvienkāršākās pieklājības frāzes, piemēram, labdien un uz redzēšanos, bet mācību stundās skolotāja Gaļina Villa gandrīz visu stundu ar skolēniem runā tikai krieviski. Klasē mācās arī bērni no ģimenēm, kurās runā krieviski. Lauma domā, ka šiem skolēniem krievu valoda nesagādā grūtības. Arī mācību grāmatā un darba burtnīcā, kas saucas “Prosto po – russki”, visi teksti un darba uzdevumi ir tikai krievu valodā. Laumai mājās svešvalodu palīdz apgūt vecmāmiņa. Meitene atzīst, ka bez viņas palīdzības diezin vai vispār varētu iztikt, jo mājās ir jāizpilda mājas darbi, kā arī jāgatavojas pārbaudes darbiem, bet valodu viņa neprot.
Valkas pamatskolas direktores vietniece mācību darbā Inese Varesa “Ziemeļlatvijai” stāsta — pamatizglītības mācību standarti un skolas programma paredz, ka skolā tiek īstenotas svešvalodu apguves programmas. Skolēni pirmo svešvalodu (Valkas pamatskolā tā ir angļu valoda) sāk apgūt jau 3. klasē, bet otru svešvalodu — vācu vai krievu — no 6. klases. Jau pavasarī skolas administrācija informē gan pašus 5. klases skolēnus, gan viņu vecākus par valodas izvēles iespējām. Valodas apmācības grupas tiek veidotas, ņemot vērā vecāku iesniegumus. Pašlaik Valkas pamatskolā vairākums bērnu kā otru svešvalodu izvēlējušies apgūt krievu valodu. Šajā mācību gadā krievu valodu kā svešvalodu māca divas skolotājas — Gaļina Villa un Larisa Butkeviča.
Bērni izvēlas apgūt krievu valodu
I. Varesa atzīst, ka vairāki skolēnu vecāki ir nākuši un runājuši par bērnu problēmām krievu valodas apguvē, jo stundās viņi nesaprotot, ko saka pedagogs. Dažas mammas ir vērojušas arī stundu norisi. I. Varesa atgādina, ka skolēnu dienasgrāmatās ir skolas administrācijas tālruņu numuri un vecāki vienmēr skolā ir laipni gaidīti ne vien tāpēc, lai pārrunātu patīkamas lietas, bet arī problēmas. Skolas iekšējās kārtības nolikumā ir iekļauts punkts, ka, iepriekš piesakoties, vecāki var apmeklēt mācību stundas. Par šo jautājumu skolas administrācija esot runājusi arī vecāku komitejas pēdējā sēdē.
Lai skolā mācītu svešvalodu, skolotājam ir jāievēro noteiktas pamatprasības. Izglītības ministrija ir izstrādājusi svešvalodas apguves pamatprogrammas, savukārt skolotājs sastāda tā saucamo savu mazo programmu — tematisko plānu, kurā norādīts, kā viņš katrā klasē strādās. Pedagogs tematisko plānu sastāda, ņemot vērā Izglītības ministrijas apstiprinātos pamatizglītības standartus. I. Varesa uzsver, ka skolotājiem ir ļauts pašiem izvēlēties mācību līdzekli. Valkas pamatskolas skolotājas ir izvēlējušās bērnus mācīt, izmantojot mācību komplektu “Prosto po – russki”.
Skolā ir ne tikai apstiprinātas mācību programmas, bet arī noteiktas pamatprasības. I. Varesa skaidro, ka pamatizglītības posmi ir sadalīti ik pa trim gadiem — 3., 6. un 9. klase. Šajās klasēs vairākos mācību priekšmetos jākārto arī valsts pārbaudes darbi. 3. un 6. klasē svešvalodā nav jākārto valsts pārbaudījums.
“Skolēns 3. klasē ir tikai sācis apgūt svešvalodu. Pirmajā mācību gadā skolotājs skolēnam rada pozitīvu attieksmi un interesi par valodu. Savukārt 6. klasē skolēni arī tikko sāk apgūt otru svešvalodu,” skaidro I. Varesa. Viņa uzsver, ka, beidzot 6. klasi, skolēnam ir jāapgūst svešvaloda elementārajā līmenī, bet, absolvējot 9. klasi, — patstāvīgajā valodas lietošanas līmenī.
Stundās pedagogs drīkst runāt arī latviski I. Varesa atgādina, ka skolās pedagogi vairs nestrādā pēc padomju laiku mācīšanas metodēm, bet stundu darbā izmanto mūslaiku mācību līdzekļus un pieredzi. Bieži vien vecāki gaidot no skolotājiem tādas pašas darba metodes, ar kādām paši savulaik mācīti, un nepieņem jauno. I. Varesa stāsta par jaunu mācīšanas metodi, kuru sauc par imersiju jeb iegremdēšanos. Stundās darbs notiek tikai svešvalodā, un skolēni, klausoties valodu, sāk pamazām to atpazīt un tad arī apgūt. Mūsdienu svešvalodu mācību līdzekļos tekstiem un darba uzdevumiem vairs neesot tulkojumu. I. Varesa apgalvo, ka neesot striktas prasības, ka svešvalodas stundās jārunā tikai svešvalodā.
“Kādā valodā runā pedagogs, tas atkarīgs no pašiem skolēniem,” uzskata I. Varesa.
Apmācību grupas komplektē, ņemot vērā skolēnu zināšanas un arī skaitu. Vienā grupā var būt skolēni gan ar priekšzināšanām, gan arī bez tām. Pašlaik Valkas pamatskolā pamatizglītības programmā mācās bērni arī no mazākumtautību ģimenēm, kuras mājās sarunājas krieviski. Loģiski, ka šiem bērniem sarunvaloda ir labā līmenī, bet speciālisti novērojuši, ka gramatika šiem bērniem klibo tāpat kā latviešiem. Skolotājam ir jāprot atrast zelta vidusceļš, kā strādāt ar skolēniem, kuriem ir dažāds priekšzināšanu līmenis. I. Varesa uzskata, ka pirmais noteikums, lai iemācītos valodu, tā ir jādzird, tāpēc skolotāji stundās runā gandrīz tikai krieviski.
“Krievu valoda ir tikai trīs mācību stundas nedēļā. Ja šajā laikā skolēni dzird tikai krievu valodu, tas ir viņu pašu labā,” uzsver I. Varesa.
Valkas pamatskolas direktore Nadežda Možarova uzskata, ka gan vecākiem, gan skolēniem jālauž stereotips un jāpieņem krievu tautības pedagogi.
“Skolēni stundās ir ieguvēji, jo dzird perfektu krievu valodu,” uzsver direktore.
