Vidusskolas tehniskā atbalsta personāla darbiniece dienesta telpu apkopēja Ļubova Krujele ir īpašs cilvēks — lai gan skolā un arī plašākā sabiedrībā šo darbu neuzskata par prestižu, viņas apzinību var tikai apbrīnot.
Vidusskolas tehniskā atbalsta personāla darbiniece dienesta telpu apkopēja Ļubova Krujele ir īpašs cilvēks — lai gan skolā un arī plašākā sabiedrībā šo darbu neuzskata par prestižu, viņas apzinību var tikai apbrīnot.
“Darba mīlestību esmu mantojusi no vecākiem. Viņi bija ļoti apzinīgi cilvēki,” saka Ļ. Krujele. Viņa Strenčos dzīvo kopš 1961. gada. Ļubova te ieradās no Abrenes, kas tagad ir Krievijas īpašumā. Šā iemesla dēļ jāaizmirst par mantojuma lietām. Viņai ļoti patīk Strenči, jo īpaši pēdējos gados, kad pilsētas attīstība ir acīm redzama.
Ļ. Krujelei ir meita Vizma, kura strādā Londonā. Strenčos neesot varējusi atrast darbu. Vēl ir arī trīs mazbērni — Juta un Mārcis mācās Londonā, bet Antra ir palikusi uzticīga Strenčiem un mācās vidusskolas 8. klasē.
“Ļubova nevis izvairīsies, bet lieku reizi pielieksies, lai paceltu kādu gruzīti, kad to pat nevajadzētu darīt. Tie nav gadījumi, bet padsmit gadu ļoti rūpīgi darīts darbs. Kopš es te strādāju, nav bijis gadījuma, kad man nāktos viņai kaut ko aizrādīt. Droši varu sacīt, ka šajā amatā nav daudz tādu cilvēku. Ļubova ir superizņēmums,” priecājas J. Pētersons.
Visi zina, ka skolā jaunieši īpaši nebēdā par zemē nomestu našķu iesaiņojumu un citām nekārtībām. Ļ. Krujele nesūkstēdamās rūpējas, lai skola būtu tīra, un allaž cenšas kaut ko uzlabot un apzaļumot. Apkopēja par skolu rūpējas gluži kā par savu māju.
