Kas gan tas par latvieti, kuram pie mājas nebūtu mazs zemes pleķītis ar pašu audzētiem dārzeņiem un ogām. Šoruden “Irbīšu” māju saimniekam Ērikam Puriņam no Launkalnes pagasta Saltupiem mazdārziņā izauguši iespaidīga izmēra kabači un tomāti.
Kamēr “Ziemeļlatvija” devās ciemos pie Ērika un viņa kundzes Veltas uz mājām tepat piepilsētā, izrādās, ka varen lielie ‘Agro karaļa’ šķirnes tomāti brīvdienās iedoti līdzi dēlam uz Rīgu. Taču piemājas dārziņā netrūkst, ko apskatīties un ar ko lepoties. Visvarenākais šogad dārzā ir kabacis, sver aptuveni piecus sešus kilogramus.“Kā jau parasti mazdārziņos, arī mums aug viss pašiem nepieciešamais, sākot ar dillītēm, lociņiem, ķiplokiem, sīpoliem, burkāniem, protams, ir kartupeļi, kabači, vienā siltumnīcā paprika un lieli, saldi gurķi, otrā tomāti. Gurķus audzējam arī uz lauka, kur liekam virsū stiklu, tad raža ir liela un laba,” stāsta Ēriks, piebilstot, ka pietiek ne tikai pašiem, sanāk arī kaimiņiem.Interesanti ir tas, ka Puriņu ģimenes siltumnīcā aug 12 šķirņu tomāti. Tā tas ir katru gadu. “Braucam uz izstādi Rīgā, mājās atvedam jaunas šķirnes, pamainām kaut ko. No katras iestādām ne vairāk kā četrus līdz sešus stādus. Man saimniece arī pati izņem sēkliņas no tomātiem, pa ziemu saglabā, bet pavasarī sēj podiņos un piķē,” stāsta “Irbīšu” saimnieks.Iecienītākā no vecajām šķirnēm esot ‘Vērša sirds’, agrāk ‘Avene’, taču tā izgājusi no ierindas. Garšas ziņā labs ir ‘Rozā medus’, ‘Mandarīns’ un mazie dzeltenie tomātiņi. Ar lepnumu Ēriks stāsta, ka pašu izaudzētais ir bez ķimikālijām un uzturā tiek lietota dabīga pārtika. To novērtē arī dēla ģimene, kura Rīgā var baudīt vecāku sarūpētos lauku labumus.Ērika pārziņā vairāk ir dārza laistīšanas un kopšanas darbi, bet sievas – gatavošana. Ziemas krājumos allaž ir tomāti želejā ar sīpoliem, tomāti savā sulā, lai ziemā var gan sulu padzerties, gan tomātus ar krējumu sataisīt, atsaucot atmiņā vasaras garšu. Ēriks uzskata, ka katram būtu jāzina, ko liek savā vēderā. Veselība ir vissvarīgākā.

