2014. gada 1. septembrī Centrālās statistikas pārvaldei (CSP) apritēja 95 gadi kopš iestādes dibināšanas. CSP – tolaik Valsts statistiskā pārvalde – tika izveidota 1919. gada 1. septembrī teju vienlaicīgi ar Latvijas valsts dzimšanu. No divām struktūrvienībām – demogrāfiskās un lauksaimniecības statistikas nodaļas – Statistikas pārvalde izaugusi līdz desmit departamentiem un vairāk nekā 500 darbinieku.
Šodien CSP ir kļuvusi par starptautiskiem standartiem un prasībām atbilstošu statistikas iestādi, kuras sagatavotā informācija par Latvijas sociālajiem un ekonomiskajiem procesiem ir salīdzināma ar pārējo Eiropas Savienības (ES) valstu oficiālo statistisko informāciju. CSP priekšniece Aija Žīgure: „Statistika ir skaitļu formā izteikts dzīves spogulis, tā ir vēlme paplašināt mūsu izpratni par apkārtnē notiekošajiem procesiem, aptvert pasauli, kurā dzīvojam, un veidu, kā mēs dzīvojam. Statistika ļauj mums labāk izprast paradumus, ieguvumus, problēmas un dažādos izaicinājumus, ar kuriem mūsu valsts iedzīvotāji saskaras. Latvijas iedzīvotāju paradumi, to dzīvesveids, darbs, ceļošana un patēriņš, viņu pensijas, brīvdienas un politiskā uzvedība – tas viss nepārtraukti mainās un mūsu iestādes uzdevums ir savlaicīgi informēt par attīstības virzieniem.”Latvijas statistikas pirmsākumi meklējumi 1912. gadā, kad Latvijas pirmās brīvvalsts politiskais darbinieks, statistiķis un publicists Marģers Skujenieks izdeva grāmatu „Nacionālais jautājums Latvijā”. Šajā publikācijā pirmo reizi demogrāfijas statistikā apskatīta Latvija kā teritoriālā vienība – Latvijas teritorijas platība, iedzīvotāju skaits un nacionālais sastāvs. M. Skujenieks bija arī pirmais Valsts statistiskās pārvaldes direktors un sniedza lielu ieguldījumu diagrammu, karšu un datu vizualizācijas attīstībā.Valsts statistiskā pārvalde attīstījās ļoti strauji, kļūstot par vienu no starptautiski atzītām statistikas iestādēm, taču 1940. gadā II pasaules kara notikumi šo attīstību pārtrauca. Pēc PSRS okupācijas statistisko pārvaldi pārveidoja par Latvijas PSRS statistikas pārvaldi, vēlāk 1987. gadā – par Valsts statistikas komiteju, kurai bija lielākoties plānveida ekonomikas izpildes kontroles funkcija. Padomju periodam statistikā bija raksturīga slepenība un datu pieejamība tikai dienesta vajadzībām.Pēc neatkarības atjaunošanas CSP sāka veidot statistikas sistēmu uz jauniem pamatiem, ko noteica valsts pāreja uz tirgus ekonomikas apstākļiem un integrācija ES statistikas sistēmā. ES iestāšanās sarunu laikā sadaļu „Statistika” noslēdza kā vienu no pirmajām. Pirmos neatkarības gadus CSP vadītāji bija Gunārs Baltiņš un Arvils Sautiņš, savukārt no 1998. gada CSP priekšniece ir Aija Žīgure.
