Klāt rudens, kaut pavēss, tomēr saulains. Sinoptiķi brīdina, ka šī būs pēdējā skaistā nedēļa, kad var vēl izjust atvasaru.Tie, kuriem ir dārzi, izmanto atvēlēto laiku un novāc pavasarī un vasarā iesēto. Citi dodas sēnēs un priecājas par daudzajām baravikām un gailenēm un cer, varbūt saulīte vēl iežēlosies un tik ātri neatnāks tumšais rudens. Mazpulki lepojas ar izaudzēto, rīko izstādes, citi atnes un rāda, cik dīvainā formā izaudzis kāds dārzenis. Rudens var būt lepns, jo ir spējis daudzus iepriecināt. Neviļus šo gadalaiku salīdzinu ar cilvēku darbību. Šogad ražas laikā atkal klāt 12. Saeimas vēlēšanas. Diemžēl mūsu politiķi ar savu ieguldījumu valsts labā nevar tik ļoti lepoties. Partiju programmas var salīdzināt ar patukšiem groziem, un dzirdama ir vienīgi to grabēšana, citam pret citu sitoties. Programmas ir ļoti līdzīgas, tās var pielikt vienai vai otrai partijai, nekas no tā nemainīsies. Cilvēki jūt dusmas, kad vaicā, kāda ir viņu attieksme pret politiskajām reklāmām. Viņi tām netic. Un nereti atbild, ka uz vēlēšanām vispār neies. Tā gan nevajadzētu rīkoties. Ir jāiet un kaut vai no visiem ļaunumiem jāizvēlas mazākais, vismaz jāatdod balss par tām partijām, kuras nevēlas Latvijā vēl otru valsts valodu. Citādi tiešām nekas nemainīsies. Taču rudens ir mierīgs un dāvā savu ražu, kamēr cilvēki strīdas un aplej cits citu ar dubļiem. Turklāt neaizmirst arī izkrāsot koku lapas. Cik bieži mēs, cilvēki, cenšamies pārveidot dabu, un nekas no tā nav iznācis. Varbūt labāk ieskatīties tajā un kaut ko arī pašiem no dabas mācīties. Ieskatieties un redzēsit, kā tā ar sarkanu kļavu smej mums tieši sejā.
