Atzīmējot Pasaules Spirometrijas dienu, ikviens Valkas poliklīnikā ceturtdien, 25. septembrī, no pulksten 9 līdz 12, aicināts saņemt informāciju par plaušu veselības pārbaudes nozīmīgumu, kā arī bez maksas veikt plaušu funkcijas novērtēšanu – spirometrijas testu.
Lai varētu izmantot šo lielisko iespēju un pārliecināties par savu plaušu veselības stāvokli, Valkas poliklīnikā praktizējošā ģimenes ārste un pneimonoloģe Ilona Uzbeka aicina, piezvanot uz tālruni 647 22359, pieteikties vizītei.
Īpaši aicināti ilgstošie smēķētāji
Kopš gada sākuma I. Uzbeka Valkas poliklīnikā pacientus pieņem ne tikai kā ģimenes ārste, bet arī kā pneimonoloģe. Par plaušu veselību mēnesī daktere konsultē vidēji no 30 līdz 40 pacientu. Ārste rēķina, ka varētu pieņemt vēl vairāk pacientu, jo Nacionālais veselības centrs ir piešķīris pietiekami daudz kvotu, taču, iespējams, iedzīvotājiem nav informācijas, šāds pakalpojums ir pieejams. Pacientam ar ģimenes ārsta norīkojumu, samaksājot 4,27 eiro lielu līdzmaksājumu, vajadzības gadījumā ir iespējams saņemt ne tikai konsultācijas, veikt spirometriju, bet arī uzsākt efektīvu ārstēšanās kursu. I. Uzbeka aicina ikvienu, kurš atklāj, ka viņam sāk trūkt elpa, ja ir klepus, krēpas, čīkstēšana krūtīs, arī ilgstošajiem smēķētājiem un arodriska gadījumos, piemēram, ja jāstrādā lielos putekļos, veikt spirometrijas izmeklējumu. “Ziemeļlatvija” personīgi pārliecinājās, ka šis izmeklējums tiešām norit ātri un bez sāpēm, taču ar paša pacienta līdzdalību. I. Uzbeka skaidro, ka spirometrija ir plaši pieejama un nedārga plaušu funkcionālā izmeklēšana. Pēc nozīmības tā ir pielīdzināma elektrokardiogrāfijai sirds slimību gadījumā. Pārbaudot plaušu veselību ar spirogrāfiju, iespējams uzzināt, cik daudz un ātri varam ieelpot un izelpot un kāds ir plaušu bioloģiskais vecums. I. Uzbeka uzskata, ka svarīgākais ir, cik ātri pacients var izelpot, jo tādējādi iespējams noteikt, vai viņam nav elpceļu sašaurināšanās. Kā izrādās, biežākās elpceļu saslimšanas, ko raksturo šāda elpceļu sašaurināšanās,s ir bronhiālā astma un hroniska obstruktīva plaušu saslimšana jeb HOPS. Spirometrijas tests ne tikai palīdz apstiprināt diagnozi, bet arī ļauj novērtēt slimības smagumu un lietojamo medikamentu efektivitāti.
Slimniekiem cieš dzīves kvalitāteDaktere atzīst, ka saslimšana ar astmu visbiežāk novērojama bērnībā, taču šī slimība pirmo reizi mūžā var parādīties arī cienījamā vecumā – 60, 70 un pat 80 gados. Savukārt HOPS ir slimība, kuru raksturo progresējoša plaušu audu bojāeja un elpceļu sašaurināšanās. Ja cilvēks slimo ar šo kaiti, viņa dzīves kvalitāte ir zema. Kā piemēru daktere min to, ka slimnieks pie katras fiziskās izkustēšanās – mauriņa nopļaušanas vai dārza darbiem – jūtas pārguris un ar elpas trūkumu. Novērojams arī klepus ar krēpām. HOPS cēlonis 80 līdz 90 procentos gadījumu ir smēķēšana, retāk – arodkaitīgums. I. Uzbeka brīdina, ka šī kaite attīstās apmēram pusei ilgstošu smēķētāju. Savukārt pārtraucot smēķēt, slimnieks var atgūt normālu plaušu novecošanas ātrumu. Dakteres novērojumi liecina, ka atmest smēķēšanu, īpaši sievietēm, ir ļoti grūti, taču savas veselības labā tomēr vajadzētu saņemties un sevi piespiest attiekties no šīs atkarības. Dati liecina, ka Eiropas valstīs 25 procentos nāves gadījumu cēlonis ir smēķēšana. No plaušu slimību speciālista viedokļa – nav vesela smēķētāja. Pašreizējiem smēķētājiem hroniskas respiratoriskās slimības sastāda 73 procenti, savukārt bijušajiem smēķētājiem – 50 procentu no visiem ar smēķēšanu saistītiem slimību gadījumiem. Savukārt topošas māmiņas smēķēšana vispār ir drausmīgs pāridarījums vēl nedzimušam bērnam.
