Lai gan NATO sammita laikā Latvijā noteiktas brīvdienas, Trikātas pagasta iedzīvotājas Daces Lībietes ikdiena plūst ierastā ritmā.
Lai gan NATO sammita laikā Latvijā noteiktas brīvdienas, Trikātas pagasta iedzīvotājas Daces Lībietes ikdiena plūst ierastā ritmā.
Viņa jau 16 gadus strādā par medicīnas māsu Smiltenes slimnīcas terapijas nodaļā, tāpēc brīvdienu burvību izbaudīja tikai otrdien, kad varēja pabūt kopā ar ģimeni un padarīt ierastos mājas darbus. Dace uzskata, ka ne Trikātā, ne arī Smiltenē īpaši nejūt nozīmīgo valsts vadītāju viesošanos Rīgā, tomēr arī viņa ar interesi otrdien noklausījusies ASV prezidenta Dž. Buša runu, kā arī noskatījusies koncertu, kuru raidīja Latvijas televīzija. Īpaši viņai paticis pianista Vestarda Šimkus atskaņotais Mendelsona “Kāzu maršs”.
Ja nozīmīgo politisko notikumu Smiltenē nejūtot, tad Ziemassvētku iepirkšanās drudzis gan valdot. Daci tas nedaudz kaitina, jo līdz gada klusākajiem svētkiem vēl ir gandrīz mēnesis laika. Viņa jau ieplānojusi dāvanu iegādi saviem tuviniekiem, bet īstā Ziemassvētku noskaņa vēl neesot pienākusi. Tā būšot tikai tad, ja uzsnigs sniegs. Pašlaik viss ir pelēks, arī domas — rudenīgi nostalģiskas.
Jaunajā gadā Dace plāno sākt, kā pati smej, jaunu dzīvi un arī studijas, lai iegūtu augstāko izglītību savā profesijā. Viņa uzskata, ka šādu lēmumu palīdzējušas pieņemt trīs kolēģes, kuras jau studē Rīgas Stradiņa universitātē. Dace pieļauj, ka tas nebūs viegls darbiņš — mācīties, jo daudz kas no skolas laikiem esot aizmirsts. Tomēr domu par studēšanu atvieglo fakts, ka Dace jau tik ilgi strādājusi profesijā, kas viņai patīk kopš bērnības. Arī no datora viņai vairs neesot bail, un kādu laiku viņa to lieto bez īpaša satraukuma. Dace uzsver, ka nevēlas strādāt par medicīnas māsu, piemēram, Norvēģijā, kur šīs profesijas pārstāves ir labi atalgotas, bet mēģinās tepat Latvijā rast iespēju nopelnīt savā profesijā. Augstākās izglītības iegūšana ir solis tam pretim.
