Ar burkānu sēklām šogad nav paveicies smiltenietei Elgai Bungai. Visa raža no vienas vagas viņai būs jāizbaro vistām.
Pilnīgi visi burkāni aptuveni 10 metrus garajā vagā padevušies kropli, ar vairākām īsām saknēm, kas saaugušas kopā vienā mudžeklī. Kaut ko tādu savā mūžā E. Bunga pieredzējusi pirmo reizi. Burkāni tikuši retināti, auguši pietiekamā attālumā cits no cita, tāpēc dārzkope pat nenojautusi, kas slēpjas zem zemes. “Tā ir tikai sēklas vaina,” domā E. Bunga, taču šķirnes nosaukumu vairs neatceras. Pavasarī viņa nopirkusi trīs paciņas ar burkānu sēklām, un katrā bijusi cita šķirne. Katras šķirnes sēkla tikusi iesēta savā vagā, un divās vagās ir izaugušas labas saknes. Vienu burkānu E. Bunga atnesa parādīt “Ziemeļlatvijai” kā brīdinājumu, ka, pērkot tikai vienu sēklas šķirni, dārzkopis rudenī var palikt pie sasistas siles. Taču iepriecinātas varētu būt pensionāres vistas, jo vairāk nekā citus gadus tiks pie vārītiem burkāniem savā ēdienkartē.
