Šodien NATO pirmo reizi galotņu sanāksmi rīko bijušās Padomju Savienības teritorijā — Latvijā, lai risinātu sarunas par miera uzturēšanas operācijām Afganistānā un noformulētu bloka lomu pasaulē pēc Otrā pasaules kara.
Šodien NATO pirmo reizi galotņu sanāksmi rīko bijušās Padomju Savienības teritorijā — Latvijā, lai risinātu sarunas par miera uzturēšanas operācijām Afganistānā un noformulētu bloka lomu pasaulē pēc Otrā pasaules kara.
Vairāki valcēnieši dalību NATO uzskata par mūsu valsts nepieciešamību, jo, pēc viņu domām, saistība ar NATO ir vislabākais veids, kā nosargāt Latvijas neatkarību. Valkas domes Personāla daļas speciāliste Līga Metuzāle atzīst, ka par NATO kā militāru bloku nav īpašā sajūsmā, tomēr ir pārliecināta, ka Latvijai savienībā jāiesaistās. “Mūsu valstij miera un drošības nosargāšanā citas izvēles vienkārši nav, tādēļ NATO mums ir vajadzīga,” apliecina L. Metuzāle.
Mūziķim Andrim Niklavičam par NATO sammitu ir divējādas izjūtas. “Šajās dienās ieviestie drošības pasākumi man diezgan stipri apgrūtina dzīvi, bet, ja šī sanāksme mūsu valstī ir vajadzīga pašai Latvijai, tad lai tā ir,” saka A. Niklavičs.
NATO kā Rietumu lielākā militārā organizācija pastāv 57 gadus. 1949. gada 14. aprīlī ASV, Kanāda un vēl 10 Rietumeiropas valstis parakstīja tā saucamo Vašingtonas līgumu, uz kura pamatojoties izveido Ziemeļatlantijas līguma organizāciju. Līguma 5. pantā rakstīts: “Puses vienojas, ka bruņots uzbrukums vienai vai vairākām dalībvalstīm Eiropā vai Ziemeļamerikā tiks uzskatīts par uzbrukumu tām visām.”
Turpmākajā NATO darbībā iezīmējas vairāki svarīgi notikumi. 1955. gadā NATO pievienojas Rietumvācija, bet pēc dažām dienām PSRS ar astoņām Austrumeiropas valstīm izveido Varšavas pakta koalīciju.
1966. gadā Francijas prezidents Šarls de Golls panāk Francijas armijas izvešanu no NATO militārajām struktūrām. Militārās organizācijas galveno mītni no Parīzes pārceļ uz Briseli. NATO blokā Francija savu armiju atkal iesaista 1993. gadā.
1976. gada decembrī NATO noraida Varšavas pakta valstu priekšlikumu atteikties pirmajai lietot kodolieročus un ierobežot dalībvalstu skaitu.
1990. gada novembrī NATO un Varšavas pakta bloks pieņem kopēju neuzbrukšanas deklarāciju.
1995. gadā NATO sāk Bosnijas miera līguma atbalstīšanas operāciju, bet 1999. gadā pirmo reizi bez ANO akcepta izmanto militāru spēku pret Dienvidslāviju.
2003. gada augustā NATO sāk militārās operācijas Afganistānā, bet 2004. gada aprīlī NATO iestājas Latvija.
