Mārai Krīt vārdi – krāsainas lapas, Bet nav, kam tos uzlasīt Un savērt diedziņā smalkā Vai košā vainagā pīt.
Krīt vārdi uz pelēka bruģa Un nogulst kā paklājs silts. Tie ir kā starp daudzām pasaulēm Uzbūvēts gaismas tilts.
Krīt vārdi, bet augstu gaisos Dzērves atvadu sveicienu kliedz. Aiz tāla, tik zināma meža Plosa debesis saulesriets.
Krīt vārdi, un lietus lāses Viršu klājienā nemanot zūd. Vārdi paliek. Tie skan. Tie dzīvo. Tie vienkārši nepazūd.
Krīt vārdi. Vien dziļās bēdās Tie klusē, un tomēr ir. Kam vajag, tos sajūt kā glāstus,Ar sirdi un dvēseli dzird.
Krīt vārdi – krāsainas lapas. Bez stājas virpuļo, slīd… Nāks soļi tos plaukstās satvertUn dzejolī salasīt.
