Ar joni tuvojas ne tikai rudens, bet arī 12. Saeimas vēlēšanas, kuras notiks 4. oktobrī. Ja man šobrīd ekspresintervijā būtu jāatbild, par ko atdošu savu vērtīgo vēlētāja balsi, goda vārds, es nespētu to izdarīt. Vienkārši nav variantu, jo neredzu nevienu jaunu un konkurētspējīgu politisko spēku, kurš varētu iziet ringā un būtu līdzvērtīgs pašreizējiem “smagsvariem”. Tas gan nenozīmē, ka par līdzšinējiem pie varas esošajiem es gribētu vēlēt. Arī viņi līdz šim pārāk daudz ir solījuši, bet beigu beigās visu ekonomiskās krīzes smagumu uz saviem pleciem nes un, jādomā, arī turpmāk nesīs parastā tauta. To, ka vēlēšanas nav aiz kalniem, katru dienu atgādina televīzijā redzamās politiskās reklāmas. Nezinu, vai būsit ievērojuši, bet vairumā reklāmu savās balsīs nerunā paši politiķi, bet gan nezināmas aizkadru balsis. Domāju, nez kāpēc? Vai tāpēc, ka jau pirms vēlēšanām uz simts gudro galvu pulku deputātu kandidāti neuzņemas atbildību par saviem solījumiem tautas dzīvi uzlabot līdz nepazīšanai? Kāda aizkadra balss sola līdzvērtīgas algas un cilvēka cienīgas pensijas, kā arī līdzšinējo politiķu jeb “pūķu” atmaskošanu, nocērtot tiem galvas. Balss tikai sola un sola, bet politiķis no ekrāna skatās ar tik stīvām acīm, ka kļūst neomulīgi. Brīžiem šķiet, ka šīs reklāmas tik tiešām atgādina tādu kārtīgu un īstu latviešu pasaku sižetus. Tagad tikai būs – novēlēsim un nākamajā dienā mūsu dzīve pārvērtīsies līdz nepazīšanai. Taču realitātē “pa lielam” jau nekas nemainīsies. Tā vismaz tagad – mēnesi pirms vēlēšanām – domāju, bet cenšos sevi motivēt, meklēt un atrast gaismu tuneļa galā. Lai jums – vēlētājiem – arī tas izdodas!
