“Islandieša” adīšana attālināti, bet kopā

Laikā, kad pulcēšanās nebija vēlama, bet vēlme adīt un iemācīties ko jaunu nekur nebija pazudusi, mums radās ideja pamēģināt mācīt attālināti. Tā kā neklātienes mācības kādā no tiešsaistes platformām uzliek pienākumu “ierasties laikā” un uzkrāsot lūpas, mēs meklējām alternatīvu. Un tāda atradās – aplikācijā “WhatsApp”, kas ir teju katram telefonā!

Kopš izmēģinājuma kursa bija pagājuši divi gadi, vēlme uzadīt sev islandiešu tipa džemperus tikai ņēmusies plašumā, un pēc meiteņu lūguma tika nolemts apmācību uzsākt nopietnāk.

Visa pieejamā informācija par kursu sākumu ir atrodama ribastyle.lv mājaslapā, tur arī notiek pieteikšanās un abonementa iegāde. Jā, šis ir maksas pasākums, jo, kā ir novērots, ja cilvēks par kaut ko maksā, tad tas viņu disciplinē iesākto izdarīt līdz galam. Bezmaksas apmācība vēl joprojām notiek klātienē Siguldā. Meiteņu progresa bildes aplūkojamas “Facebook” “Ribastyle” adīšanas skolas lapā.

Kad ir nokomplektēta pilna grupa – 10–15 meitenes, kas ir optimālais audzēkņu daudzums, lai ar garantiju viss tiktu apgūts –, tiek nosūtīts uzaicinājums slēgtā “WhatsApp” grupā, kur nekavējoties, vēl pirms oficiālā kursu sākuma, sākas diskusijas par nepieciešamo – dziju un adatām –, tiek smalkāk pastāstīts, kā viss noritēs. Dienu iepriekš notiek pirmā atskaitīšanās, tāds kā izmēģinājums – meitenes parāda, ko ir sagatavojušas darbam.

Un tad katru dienu pulksten deviņos no rīta tiek saņemts dienas uzdevums, paskaidrots, kas un kā jādara – ar tekstu, attēliem, video pamācībām. Visu dienu var sarunāties, uzdot jautājumus, ieteikt, komentēt, bet vakarā pulksten 20 notiek atskaite par to, kas dienas un vakara gaitā ir sadarīts.

Pati apmācība notiek pa soļiem. Pirmajā solī tiek veikti aprēķini, adīts paraudziņš, un tā līdz gatavam džemperim – uzmešana, “mēnestiņš”, raksta daļa, piedurkņu atdalīšana un stāva adīšana. Viss notiek katram piemērotā tempā, jo mēs visi esam strādājoši cilvēki. Tikai tad, kad 90% no grupas ir paveikuši kādu no soļiem, pārejam pie nākamā apmācību soļa. Nepacietīgākie dīdās, bet gaida, kā jau tas skolā notiek – teicamnieki visu paveic pirmie, bet komanda ir komanda, jāpagaida tie, kas kavējas. Paši nepacietīgākie paralēli iesāk adīt otru džemperi, tā pavisam nostiprinot iegūtās prasmes.

Ko adītājas saka par kursu

Sapnis par “islandieti”

Solveiga, dzīvo Nīderlandē

Vislielākā attālināto mācību priekšrocība ir tā, ka tu vari piedalīties no jebkuras atrašanās vietas. Mans sapnis bija iemācīties adīt islandieti, un nu tas ir realizējies. Otra priekšrocība ir tā, ka varu piedalīties jebkurā, man ērtā, laikā. Trešā priekšrocība – disciplīna. Katru dienu saņem uzdevumu, atgādinājumu, redzi citu dalībnieku paveikto, tas neļauj atslābt. Vēl man patika, kā mēs komunicējām – jebkurā laikā –, un iespēja “parullēt” sarunu atpakaļ, ja ko nepaspēji piefiksēt.

Man liels pluss bija tas, ka lielākā daļa bija jāapgūst pēc uzrakstītā, jāpakustina smadzenes. Klātienē, es domāju, katram tiek parādīts, kā kas jādara, bet attālināti pašai bija jāizburas cauri visam. “Mēnestiņu” es ārdīju trīs reizes! Bet tagad “mēnestiņa” adīšanu esmu izpratusi līdz kaulam. Tas pats par dzijas izvēli. Man pašai ar to bija jātiek galā. Bija grūti, bet nu man ir sapratne!

No šādas apmācības trūkumiem varu minēt to, ka man kā dzīvam cilvēkam visvairāk pietrūka kopābūšanas sajūtas, mani kaut kā galīgi neuzrunā tehnoloģijas. Pietrūka tās siltuma sajūtas, tās atmosfēras, kas nāk līdzi klātienes tikšanās reizēm. Pietrūka iespējas apčamdīt Maritas dziju plauktu saturu. Brīžiem pieķēru sevi, ka trūkst pacietības – tik ļoti gribējās ātrāk uzadīt džemperi, vēl es nevarēju sagaidīt kursu sākumu.

Mans ieteikums adītājām – māciet adīt jauno paaudzi! Bērniem ir interese un vēlme. Jebkuri rokdarbi ir ļoti vērtīgs pamats bērnam.

Ja jūs zinātu, cik ļoti es lepojos ar latviešu rokdarbniekiem un viņu radītajiem darbiem! Tas ir kaut kas fantastisks, kaut kas ļoti īpašs! Tajos ir ielikta dvēsele un mīlestība. Desmit gadu laikā, kopš dzīvoju Nīderlandē, man nav nācies te redzēt ko līdzīgu. Ir, protams, arī šeit skaisti darbi, bet latviešiem vairāk jūtams dvēseles pieskāriens, tāpēc nedrīkst zaudēt šo bagātību. Nododiet jaunajām paaudzēm prasmes!

Adīju pat vilcienā

Inese, dzīvo Latvijā

Man vislielākā priekšrocība bija laika, telpas un finanšu līdzekļu ekonomija. Es piedalījos adīšanā, pat braucot vilcienā.

Trūkums, protams, klātesamības efekts – smaržas, vizuālie iespaidi un emociju radītās vibrācijas tik ļoti iedarbojas uz cilvēkiem klātienē, to nekas nespēj aizstāt. Bet es nejauši atbraucu pie jums, piedalījos piektdienas vakara adīšanās ballītē, mājup braucot, vēl dzīvoju sajūtās un izgaršoju katru brīdi. Man grūtākais mācību procesā bija pārkāpt pāri neticībai sev – vai esmu paņēmusi pareizās adatas, vai dzijas biezums derēs un vēl simts “vai”.

Ļoti patika foršā meistarīšu attieksme un pacietība un, protams, aizrautība, kāda pārņem, kad redzi – adījums tūlīt rezultēsies džemperī.

Procesa laikā traucēja viss, kas traucēja adīt, darbs, piemēram!

Nebaidieties, ķerieties tik klāt!

Vita, dzīvo Latvijā

Priekšrocība – laiks un telpa, mācības ir iespējamas jebkur un jebkad. Trūkums – esmu cilvēks, kam vieglāk ir uztvert, ja parāda, kā tieši kas jādara. Te noderēja mana adīšanas pieredze; ja es būtu absolūta nulle adīšanā, būtu gājis grūtāk. Bet vislielākais ieguvums ir taustāmais rezultāts. Vēl patika tas, ka jebkurā brīdī varēju uzdot jautājumus un saņemt padomus.

Mans ieteikums – nebaidieties, ķerieties tik klāt! Būs, protams, jāārda, jo diez vai jums izdosies ar pirmo reizi ideāli, bet beigās būs liels prieks un gandarījums.

Līdz ideālajam džemperim tikšu!

Kristīne, dzīvo Latvijā

Laikam emu no tiem cilvēkiem, kas ļoti neiespringst par kļūdiņām, jo zinu, ka nākamajā džemperī tās nebūs. Man ir dēls un meita, vēl būs sev jāuzada kāds, tā ka līdz savam ideālajam džemperim tikšu!

Piebremzēt un domāt

Lelde, dzīvo Latvijā

Man patika pilnīgi viss! Trūkums, salīdzinot ar klātienes nodarbībām, bija vizuāli saprast, kas man ir jāierauga, kam ir jāpievērš lielāka uzmanība. Pēc fotogrāfijām īsti nevarēju saprast īsto mērogu.

Par pasniedzēju norādītajām kļūdām priecājos, jo tikai tā var uztvert, nevis nejauši, nesaprotot un uzadot nepareizi. Tas lika piebremzēt un domāt.

Sarmīte Elsta, “Facebook” profila Sel_knitwear veidotāja