Smēķēšana ir galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis Eiropas Savienības valstīs. Ne šis fakts, ne cigarešu paciņu cena, kas lielākoties svārstās robežās ap trīs eiro, neattur no kārtējās nikotīna devas. Smēķētāji riskam pakļauj ne tikai savu veselību, bet arī apkārtējo. Šo tematu “Ziemeļlatvijai” aktualizē lasītāja Kristīne Lapiņa.
K. Lapiņai ir grūti pieņemt smēķētāju visvarenību, ar ko pagājušajā mēnesī saskārās vienā no smilteniešu iecienītākajām atpūtas vietām – Niedrāja ezerā. “Todien bijām peldēt pieci pieaugušie un trīs bērni. Peldējām galvenajā peldvietā, kas atrodas vistuvāk ceļam un ir vispiemērotākā bērniem. Diemžēl ne pirmo reizi nācās saskarties ar smēķētājiem. Šajā dienā bija trīs smēķētāju kompānijas, no kurām divas pēc lūguma pārtraukt smēķēšanu vai vismaz nomainīt šīs nodarbes vietu, bija atsaucīgas un saprotošas. Taču bija arī divi vīrieši, kuri pret mūsu lūgumu nesmēķēt bērnu klātbūtnē izturējās ļoti nicinoši un mūs faktiski pazemoja. Vai tiešām smēķētājiem viss ir atļauts?” jautā K. Lapiņa.Smiltenes novada pašvaldības policijas vecākais inspektors Jānis Leitis stāsta, ka sieviete konkrētajā gadījumā, aizrādot par smēķēšanu publiskā vietā, ir rīkojusies pareizi. Smēķētājiem savas darbības bija jāpārtrauc. Tā kā tas nenotika, sievietei vajadzēja zvanīt policijai. “Valsts policija vai mēs būtu atbraukuši. Smēķētājiem tiktu izteikts brīdinājums vai uzlikts naudas sods. Valstī ir pieņemts likums “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”. 11. pantā ir uzskaitīti smēķēšanas ierobežojumi. Nezināšana cilvēkus neatbrīvo no atbildības,” norāda J. Leitis.Šajā likumā noteikto smēķēšanas ierobežojumu un aizliegumu kontroli veic Valsts policija un pašvaldības policija. Papildu tam iekšējās kārtības noteikumi ir izstrādāti izglītības iestādēs, sabiedriski nozīmīgās ēkās, stadionos, bērnu rotaļu laukumos. Visbiežāk tie ir izvietoti labi redzamās vietās. Sabiedrība nav atrauta no policijas darba, tāpēc aizrādīt par smēķēšanu neatļautās vietās ir tiesīgs ikviens līdzcilvēks. Smiltenes novada pašvaldības policija nav vienaldzīga pret smēķētājiem un to darbības regulāri kontrolē. Šis netikums piemīt visdažādākajiem cilvēkiem, taču visvairāk J. Leiti satrauc meitenes, kuras pīpē, un pasīvie smēķētāji bērni. “Ja mēs redzam, ka smēķē tur, kur tas ir aizliegts, braucam klāt, runājamies. Esam izteikuši gan mutiskus brīdinājumus, veikuši pārrunas, gan rakstījuši protokolus. Saņemam zvanus no novada skolām. Reizēm tas ir mācību stundu laikā, reizēm vakaros par jauniešu izveidotajām smēķēšanas vietām,” atklāj J. Leitis.Sabiedrības attieksme pret šo problēmu nav vienprātīga. Kamēr vieni aktīvi iesaistās cīņā, citi izturas vienaldzīgi. Taču ikvienam ir tiesības uz tīru, ar tabakas un augu smēķēšanas produktu dūmiem nepiesārņotu vidi. Maz ticams, ka problēmu izdosies atrisināt, taču, iespējams, ir vērts aizgūt pieredzi no ārvalstīm, kur daudzviet uzstādītas ne tikai norādes ar smēķēšanas aizliegumu, bet arī atsevišķās vietās uzlīmētas uzlīmes ar uzrakstu “smēķēt atļauts”. Pašvaldības policijas inspektors zina stāstīt, ka Latvijā ir salīdzinoši maz tādu vietu, kuras būtu izveidotas speciāli smēķētājiem. Par to rosina aizdomāties arī K. Lapiņa, kura uzrakstījusi vēstuli “Latvijas valsts mežiem”. “Man ir lūgums jums kā Niedrāja ezera apsaimniekotājiem uzstādīt vismaz zīmes, ka peldvietās ap šo ezeru nevar smēķēt un, vēlams, arī aizliegts lietot alkoholu,” rakstīts vēstulē.“Latvijas valsts meži” savā atbildes vēstulē sievietei teic: “Radīsim iespēju atpūtas vietās ap Niedrāja ezeru izvietot norādījuma zīmes par smēķēšanas aizliegumu, kā arī esam iecerējuši atrast atsevišķu zonu smēķētājiem, lai atpūta Niedrāja ezera tuvumā būtu patīkama ikvienam – gan ģimenēm ar bērniem, gan arī citiem atpūtniekiem.”
