Jaunā mācību gada sākums vakar bija īpašs Smiltenes tehnikumā. Skolas jaunbūvē Smiltenes pagasta Kalnamuižā tika ielikts pamatakmens un iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Kapsulā ir arī laikraksta “Ziemeļlatvija” 28. augusta numurs, Smiltenes tehnikuma buklets, viena lata, viena eiro un 50 santīmu monētas.
Pašreizējās jaunbūves vietā (aiz galvenā mācību korpusa) pēc gada atradīsies tehnikuma aktu zāle ar 300 vietām, divas lielas mācību virtuves, mācību restorāns, trīs auditorijas un skolas administrācija.
Celtnieki cer iekļauties termiņāTaču vēl ilgu laiku tehnikumam būs jāsadzīvo ar celtniekiem, kuri strādā gan galvenajā mācību korpusā, gan vēl četrās citās skolas ēkās Smiltenē un Smiltenes pagasta Kalnamuižā.Jau rakstījām, ka Smiltenes tehnikums īsteno vērienīgu projektu par savas infrastruktūras un mācību aprīkojuma modernizāciju profesionālās izglītības pilnveidei un projekts jāpabeidz līdz 2015. gada 31. augustam. Kopējās investīciju izmaksas ir lielas – 8 722 487 eiro. No tiem lielāko daļu (7 501 339 eiro) segs Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), bet atlikušo summu – Latvijas valsts no sava budžeta.Vakar svētkos piedalījās ciemiņi no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), Smiltenes novada domes, novada būvvaldes, projektētāju un būvnieku – ģenerāluzņēmēja “Latvijas Energoceltnieks” – pārstāvji, un citi viesi. Pamatakmens tika ielikts būvlaukumā, tāpēc daļa tehnikuma audzēkņu vēsturisko mirkli vēroja, stāvot aiz nožogojuma, vai arī, skatoties pa skolas ēkas logiem.Skolēni vakar arī novērtēja galvenā mācību korpusa rekonstruēto fasādi. Ēkas balto ķieģeļu ārsiena ir ieguvusi pavisam citu izskatu un krāsas rozā un pelēkos toņos. Uzņēmuma “Latvijas Energoceltnieks” valdes loceklis Didzis Vītols cer, ka celtniekiem izdosies iekļauties termiņos un jau nākamgad tehnikuma audzēkņi 1. septembri svinēs bez būvnieku klātbūtnes. Tas gan nenozīmē, ka ēku rekonstrukcija noris gludi, kā pa diedziņu. D. Vītols norāda, ka lielākā problēma būvniecībā ir strādnieku trūkums. Tāpat nākoties rēķināties gan ar klimatiskajiem apstākļiem (karstumu vai lietusgāzēm), gan ar birokrātiskajiem šķēršļiem ERAF finansējuma apguvē un izmaiņām projektā, kas celtniekiem zog jau tā dārgo laiku, gan ar būvmateriālu piegādēm. Piemēram, ražotājs esot iekavējis betona konstrukciju piegādes termiņus topošajai skolas piebūvei, taču līdz ziemai ēka ir jādabū zem jumta un jāsagatavo iekšdarbiem. Šonedēļ celtnieki sāks mūrēt jaunā korpusa ārsienas.Savukārt topošo veterinārārstu mācību ēkas renovācija Kalnamuižā ir aizkavējusies gandrīz par diviem mēnešiem, jo tik ilgi būvniekiem nācies gaidīt akceptu par pamatu hidroizolāciju, pielietojot injekciju metodi. Tik birokrātiskas procedūras ir tieši tajos projektos, ko finansē Eiropas Savienība, secina D. Vītols. “Kamēr nav kārtībā pamati, nevar siltināt fasādi. Tagad cenšamies grābt un raut, lai iekļautos termiņā.”
Pacietīsies, cerot uz izglītības piliSavukārt Smiltenes tehnikums visas neērtības būvdarbu dēļ ir apņēmies pacietīgi izturēt cerībā uz jaunām, skaistām, gaišām, modernām telpām. “Mēs ticam celtniekiem un ceram, ka nākamgad 1. septembrī mums būs izglītības pils,” svētku uzrunā uzsvēra Smiltenes tehnikuma direktors Andris Miezītis.Projekta mērķis ir sekmēt profesionālās izglītības kvalitāti un atbilstību darba tirgus prasībām, uzsver projekta vadītājas Zigeta Vīķele un Rudīte Grabovska. Jau tagad Smiltenes tehnikumu kā lielisku piemēru citām profesionālās izglītības iestādēm kompetenču apguvē min IZM Izglītības departamenta direktora vietniece Inta Šusta. Smiltenes tehnikumā šobrīd mācās 530 audzēkņi. Viņi apgūst tādas profesionālās izglītības programmas, kā “Autotransports”, “Transports”, “Veterinārmedicīna”, “Ēdināšanas pakalpojumi”, “Viesnīcu pakalpojumi” un “Lauku tūrisma pakalpojumi”.
