Ļoti skaista pilsēta, kurā ir smaidīgi, priecīgi, draudzīgi cilvēki. Tāda Itālijas pilsēta Venēcija palikusi atmiņā Smiltenes Tautas deju ansambļa “Ieviņa” dejotājiem, vecāko klašu skolēniem.
Ļoti skaista pilsēta, kurā ir smaidīgi, priecīgi, draudzīgi cilvēki. Tāda Itālijas pilsēta Venēcija palikusi atmiņā Smiltenes Tautas deju ansambļa (TDA) “Ieviņa” dejotājiem, vecāko klašu skolēniem.
TDA “Ieviņa” saņēma uzaicinājumu dejot slavenajā Venēcijas karnevālā februāra sākumā un tam piekrita. Skatītāju ielenkti, smiltenieši kā oficiāli karnevāla dalībnieki, ielu mākslinieki, uzstājās vienā no Venēcijas laukumiem uz pilsētas galvenās salas.
Dejot karnevālā ir kaut kas īpašs
“Kad mums teica, ka aukstumā var nosēsties skaņu aparatūrai vajadzīgais akumulators un mums varbūt nebūs jādejo, bija it kā prieks, ka varēsim atpūsties,” atceras “Ieviņas” dejotājs Kaspars Brūvelis. “Taču pēc tam sāc domāt — tas taču ir Venēcijas karnevāls, ko zina visā pasaulē un ko apmeklē ļoti daudz tūristu. Ja tu vari tur piedalīties, tur dejot, tas ir kaut kas īpašs.”
Uz Itāliju aizbrauca divi TDA “Ieviņa” sastāvi. Sastāvs, kurā dejo Kaspars, koncertējis Vācijā (turklāt vairākkārt), Francijā, Somijā. Itālijā viņi dejoja pirmo reizi. Arī šajā Eiropas dienvidu zemē viņi bija pirmo reizi.
“Ieviņas” dejotāja Baiba Sokolova vēl vairākas dienas pēc atgriešanās mājās Venēciju atceras ar sajūsmu. “Ļoti skaista pilsēta! Tur cilvēki ir daudz priecīgāki nekā Latvijā. Smaidīgāki. Ļoti patika Venēcijas ēkas, arhitektūra un māksla. Kad savām acīm redzi to, par ko agrāk tikai lasīts vai stāstījuši citi, ir grandiozs iespaids.”
Maskas rada sirreālu sajūtu
Būt Venēcijā karnevāla laikā — tas ir vēl iespaidīgāk. Jaunieši teic, ka redzētās maskas pat nav iespējams aprakstīt. Tās bijušas tik skaistas un tik greznas, ka pirmajā brīdī ieraugot aizrāvusies elpa.
“Vienas maskas ir smaidošas, citas bēdīgas. Katra ir atšķirīga. Kad redzi tās visur — tādas bezpersoniskas sejas, kurām dažām ir pat stikla acis — un nezini, kas slēpjas aiz maskām, pat jocīgi paliek. Kļūst it kā mazliet bail,” atceras Kaspars. Arī “Ieviņas” dejotāja Tīna Sterģe piekrīt, ka sajūta bijusi sirreāla, vienu brīdi pat baiļpilna.
Venēcijas karnevāls apbūra arī TDA “Ieviņa” māksliniecisko vadītāju Ievu Adāviču. “Maskas ir ļoti skaistas, greznas. Tie ir speciāli tērpi,” viņa stāsta. “Ziemas mēnešos, lai ātrāk sagaidītu pavasari, karnevāli notiek visā pasaulē. Spilgts piemērs ir Brazīlijas karnevāls. Bērni taujāja, kāpēc nekas tamlīdzīgs nav Latvijā. Viņiem, šķiet, biežāk gribas lielus svētkus, kuros cilvēki smaida, priecājas.”
I. Adāviča piebilst, ka Latvijas iedzīvotājiem diemžēl jārēķinās ar dzīves materiālo pusi. “Ar to saskārāmies arī Venēcijā. Mēs staigājam, staigājam, līdz nogurstam. Ja būtu ienākumu ziņā līdzvērtīgi pasaules pilsoņi, tad ieietu kafejnīcā, divas stundas pasēdētu, apēstu kūciņu, iedzertu kafiju, atpūstos un dotos tālāk. Taču mēs to nevaram atļauties un jūtamies ļoti piekusuši.”
Smiltenieši secināja, ka kafejnīcās un citās tirgotavās cenas Venēcijas karnevāla laikā ir ļoti augstas. Viņiem stāstīts, ka tās ir speciāli “uzskrūvētas” saistībā ar šo notikumu.
Jaunieši atklāj, ka atraduši iespēju, kā paēst lēti. Pēc pulksten 16.00 makdonaldos hamburgeri maksājuši tikai 50 centu gabalā un tad visi sapirkuši pilnus maisus.
Dalībniekus izvēlas no labākajiem
Venēcijā TDA “Ieviņa” sniedza vienu koncertu. “Sākumā šķita, ka tas īpaši neatšķirsies no citiem,” stāsta Baiba. “Taču, kad sākām dejot, ievērojām publikas uzmanību un uz beigām mums jau bija ļoti liels enerģijas pieplūdums. Sejās smaids bija līdz ausīm. Kad nogājām malā, mums tūlīt taujāja, no kurienes esam, slavēja par koncertu. Bija prieks.”
Arī ziemas diena, kad smiltenieši dejoja Venēcijā, bija silta un saulaina. Gaisa temperatūra bija aptuveni plus 10 grādu.
TDA “Ieviņa” dejotāji priecājas, ka ceļojums uz Itāliju viņiem bijis pelnīts atpūtas brauciens. Otru sākotnēji paredzēto koncertu Smiltenes sadraudzības pilsētiņā Pinkarā organizatorisku problēmu dēļ atcēla. “Iepriekšējos ārzemju braucienos mums dienā bija viens līdz trīs koncerti. Tad jādomā par tērpiem, blūžu un kreklu mazgāšanu, žāvēšanu, gludināšanu, par gulēšanu, lai nākamajā dienā būtu svaigi kā gurķīši. Tagad jutāmies kā pelnītā atpūtas braucienā,” saka Kaspars.
Venēciju TDA “Ieviņa” dejotāji aplūkoja divas dienas. Viņi redzēja slaveno Venēcijas stikla pūtēju un mežģīņu audēju darbnīcas un citas ievērojamas šīs salu un kanālu pilsētas vietas.
Ceļojuma maršrutā bija iekļauta arī Austrijas pilsētu Vīnes un Zalcburgas apskate.
Braucienu uz Venēcijas karnevālu “Ieviņai” piedāvāja kāda Latvijas firma, kas sadarbojas ar Itāliju un karnevāla laikā piegādā ielu koncertu dalībniekus. I. Adāviča piebilst, ka tos izvēlas no labākajiem. Venēcijā ielu muzikanti ar augstāko izglītību nav retums.
