Šonedēļ sanāca diskutēt ar kāda mūsu portāla apmeklētāju par cilvēka tiesībām demokrātiskā valstī brīvi paust savu viedokli un par to, vai vienkāršais iedzīvotājs ar savu nostāju var ietekmēt globālus procesus. Es uzskatu, ka nevar. Šonedēļ Smiltenes novada deputāti ar balsu vairākumu akceptēja grozījumus Grundzāles pagasta plānojumā, tādējādi atļaujot iegūt derīgos izrakteņus (dolomītu) jaunos karjeros, tai skaitā netālu no Grundzāles. Tam, ko domā grundzālieši, nav nozīmes. Lūk, likumdošana neļaujot pašvaldībai ignorēt zemes īpašnieka un vienlaikus uzņēmēja vēlmi grozīt teritorijas plānojumu un tādējādi liegt viņam nodarboties ar savu biznesu. Jājautā, vai ir vajadzīgs tāds likums, kura dēļ tiek uzmesta visa ciemata nākotne? Šajā gadījumā likums par teritorijas attīstības plānošanu ir mazākuma interešu pusē, un varbūt tagad bija īstais brīdis pašvaldībai rosināt to pārskatīt, lai nākotnē nepieļautu līdzīgus gadījumus. Un, pat no valstiskā viedokļa raugoties, nez vai dolomīta resursi Latvijā ir tik niecīgi, ka bez Grundzāles derīgajiem izrakteņiem ceļu būves nozare valstī sabruks. Taču jau tā tukšie Latvijas lauki gan nākotnē var palikt vēl tukšāki, jo nez vai cilvēki jutīsies komfortabli, dzīvojot karjera ēnā un izjūtot uz savas ādas dolomīta ieguves negatīvos aspektus. Tiesa, pašvaldība cenšas pārliecināt, ka tās saistošajos noteikumos uzņēmējam tiks izvirzīta virkne prasību, lai maksimāli mazinātu šo negatīvo ietekmi. Savukārt uzņēmējs sola strādāt tā, lai cilvēki un daba ciestu pēc iespējas mazāk. Bizness, kas ieinteresēts peļņā, nav labdarība. Ne katrs solījums tiek izpildīts. Ne katrs pārkāpums tiek sodīts. Pārējie Smiltenes novada ļaudis var tikai priecāties, ka nedzīvo uz dolomīta iegulām.
