Lai gan vēl līdz pēdējam brīdim Valkas pamatskolas vadība un pedagogi cerēja, ka pirmdien – Zinību dienā – skolas zvans uz pirmo audzināšanas stundu, kā allaž, zvanīs laukumā pie skolas galvenās ieejas, tomēr vēl nav iespējams sākt mācību darbu. Lai bērniem garantētu drošību, mācības skolā sāksies tikai jaunā mācību gada otrajā nedēļā, jo pilnā sparā vēl rit remontdarbi.
“Ziemeļlatvija” jau vairākkārt ir rakstījusi, ka šovasar vairāku objektīvu apstākļu dēļ Valkas pamatskolā siltināšanas un remonta darbi sākās vēlu – tikai 16. jūlijā. Tiesības veikt remondarbus pašvaldības izsludinātajā iepirkumu konkursā ieguva SIA “YIT Celtniecība” no Rīgas. Neesot pasaules galsJūlija beigās, rakstot pirmo publikāciju par notiekošo pamatskolā, skolas direktore Nadežda Možarova sarunas laikā ar “Ziemeļlatviju” vairākkārt uzsvēra, – celtnieki darbus pabeigs vai nepabeigs, mācības skolā notiks tik un tā. Taču realitātē izrādījās, ka pusotra mēneša laikā fiziski nav iespējams paveikt visus projektā iecerētos darbus – skolas ēkas ārsienu un jumta siltināšanu, radiatoru un cauruļvadu nomaiņu, siltummezglu un iekšējās apkures sistēmas modernizāciju, kā arī ēdināšanas bloka kapitālo remontu skolas pagrabstāvā. Jāņem vērā arī tas, ka skolu uzcēla tā saucamajos padomju laikos pirms 41 gadiem un skolas pastāvēšanas vēsturē nopietnu remondarbu nav bijis. Lai noskaidrotu, cik tālu pavirzījušies darbi, “Ziemeļlatvija” pamatskolā pabija otrdien. Skolā jau kopš agras rīta stundas rosījās direktore N. Možarova un viņas vietniece saimniecības jautājumos Gaļina Villa. Abas dāmas smejas, ja dzīvē kādreiz būs nepieciešams sava mājokļa remonts, viņas noteikti pašas to varēšot paveikt, jo skolas remonta laikā esot iepazinušas visas ar celtniecības darbiem saistītās problēmas un nianses. Direktore stāsta, ka celtnieki strādā raiti, pat divās maiņās. Otrdien objektā rosījās vismaz 40 vīru. Darbs kūsājis arī brīvdienās, kad skolas iekštelpās strādājuši vismaz 15 celtnieki. To, ka 1. septembrī mācības vēl nesāksies, skolas vadība neuztver kā “pasaules galu”, skaidrojot, labāk vēl vienu nedēļu veltīt skolas iekštelpu sakārtošanai, nevis nepārtraukti uztraukties par skolēnu drošību. Turklāt projekta pabeigšanas termiņš noteikts līdz šāgada beigām, tāpēc pirmos divos mācību semestros arī būs jārēķinās ar zināmām neērtībām, ko rada celtniecības darbi. Tie gan galvenokārt notikšot ēkas ārpusē. Ejot apgaitā pa skolu, pārliecinājāmies, ka 1. stāva gaitenī, kur vēl pirms divām nedēļām logu vietā bija tukšas ailas, bet pus gaitenis aizņemts ar jaunajiem nomaināmajiem radiatoriem, redzams, ka dažu dienu laikā visi darbi būs pabeigti. Arī visās mācību klasēs blakus celtniekiem, kuri nomainītajiem plastikāta logiem veic apdari un montē jaunas palodzes, blakus rosās skolas tehniskais personāls, slaukot un mazgājot grīdas, lai vēl par pagūt tās nokrāsot. Jārēķinās, ka pie šādiem laikapstākļiem grīdu nožūšanai būs vajadzīgs ilgāks periods.
Sāk pārvērsties ēdināšanas bloksDirektore atzīst, ka galvenais iemesls, kāpēc klasēs nevar vēl ielaist bērnus, ir tas, ka visur nav pabeigta logu apdare. Iespējams, tā iekavējās arī tāpēc, ka visus logus celtniecības firma saņēma no tiešā ražotāja Polijā, bet augustā dažas dienas piegāde tika pārtraukta, jo poļiem kā lielākoties katoļticīgajiem bija nozīmīgi baznīcas svētki. Turklāt šovasar Latvijā daudzās skolās notiek renovācija, tāpēc logi jāpiegādā vairākiem objektiem. Paldies Dievam, tagad ēkai logi gandrīz ir nomainīti, nekur vairs nejūt caurvēja svilpošanu. Vēl gan šur tur redzami melni logu caurumi skolas iekšpagalma korpusā. Tas, ka visur notiek apdares darbi, jūtams pēc baltu putekļu mākoņiem, kas sejā cērtas ikreiz, kad paveram kādas telpas durvis. Arī ēdnīcas blokā var manīt, ka telpas tik tiešām sāk pamazām pārvērsties. Nokāpjot pagrabstāvā, pārliecināmies, ka naktī no pirmdienas līdz otrdienai ar pelēkām flīzēm izlikta virtuves grīda. Ēdnīcas telpā gan vēl grīda ir tikai nobetonēta. G. Villa tur sastaptajam strādniekam jautā, kāpēc šur tur manāmi nelīdzenumi, bet viņš tikai parausta plecus. Tas ir vēl viens jautājums, kuru N. Možarova iekļauj noskaidrojamo jautājumu klāstā, kas jāuzdod būvdarbu vadītājam Arvim Brūverim.
Celtniekus nelutina laikapstākļi “Mēs cenšamies. Darām, ko varam, bet pašlaik laikapstākļi mūs nelutina,” žēlojas sastaptais būvdarbu vadītājs A. Brūveris. Viņš stāsta, kamēr līst lietus, tikmēr galvenokārt darbi notiek telpās. Līdz ko nelīst, tā atsākas ārsienu siltināšana. Uz jautājumu, cik objektā strādā cilvēku, A. Brūveris atbild, ka no 30 līdz 40. Strādnieku skaits mainoties – ja jāveic logu montāža, objektā vairāk rosās montāžnieki, ja darbi notiek uz jumta, tad objektā vairāk strādā šo darbu speciālisti. Lai gan firma nesludināja strādnieku pieņemšanu, izrādās, objektā strādā arī vietējie, kuri paši nākuši meklēt darbu. A. Brūveris viņus raksturo pozitīvi.Darbu vadītājs ir pārliecināts, ka pirmajam korpusam, kurā ir nomainīti visi logi, 99 procentu apmērā darbi būs paveikti līdz 1. septembrim. Iespējams, palikšot mazas “astītes”. Raksturojot veicamo darbu sarežģītības pakāpi, A. Brūveris Valkas pamatskolu raksturo lakoniski – “objekts kā objekts, ne labāks vai sliktāks par pārējiem”. Tikai reizēm nākas veltīt ilgāku laiku projekta izpētei, jo darbu gaitā atklājies, ka projektētāji ir pieļāvuši dažas neprecizitātes. Piemēram, projektā norādīts, ka uz jumta bija jādemontē ventilācijas izvadi, bet to nevarēja darīt, jo tad skolas tualetes paliktu bez ventilācijas. Diemžēl izvadu vietā nekas nebija paredzēts.
Notiekošais interesē vietējo sabiedrībuTo, ka notiekošie remondarbi pamatskolā interesē arī vietējo sabiedrību, apliecina pirms kāda laika portālā www.ziemellatvija. lv izveidotais forums par visu logu nomaiņas lietderību. Šo jautājumu “Ziemeļlatvija” izskaidroja 31. jūlija publikācijā “Būs jāpiecieš zināmas neērtības”. Jāpiemin gan, ka tikai pirms dažiem gadiem nomainītos plastikāta logus, kurus remonta laikā izņēma, pašvaldība iztirgoja tikai par 30 eiro gabalā. N. Možarova stāsta, ka joprojām viņas mobilais tālrunis ir “karsts” no zvanītāju zvaniem, kuri interesējas par logu iegādi. Uzzinot, ka viņi ir nokavējuši, diemžēl nākas uzklausīt ne tos pašus glaimojošākos komentārus. Savukārt šonedēļ redakcijā ar savu redzējumu vērsās kāda skolnieka tēvs, kurš uzskata, ka ārsienu siltināšanas materiālu nedrīkst turēt neapsegtu zem klajas debess. Tas ietekmējot ne tikai šī materiāla kvalitāti, bet visu siltināšanas darbu kvalitāti. Par to, ka tik tiešām atrodas zem klajas debess, pārliecinājās arī “Ziemeļlatvija”, redzot, ka siltināšanas vates krāvumi stāv neapsegti pie skolas galvenā korpusa ārsienas. Par to ziņojām arī skolas administrācijai. Pēc neilga laika mums paskaidroja, ka siltināšanas materiāls esot īpaši apstrādāts pret mitrumu. Lai noskaidrotu, vai lietus, kas šonedēļ burtiski ik dienu un nakti gāž, tik tiešām neskādē šim siltināšanas materiālam, “Ziemeļlatvija” sazinājās ar novada domes Būvvaldes vadītāju Māri Pandalonu. Viņš uzskata, ka siltināšanas vati tīši gan nevajadzētu lietus laikā turēt zem klajas debess, taču viņš mierina, ka, to pieliekot pie sienas, reizēm arī gadās dabūt pamatīgu lietus šalti. Katrā ziņā, ja celtniecības firmai būs brāķis darbā, tad to garantijas periodā nāksies novērt jau par saviem līdzekļiem. Taču M. Pandalons sola šo jautājumu nokārtot, piedaloties iknedēļas darba sapulcēs par pamatskolas remonta gaitu. Pašlaik aktualitāte esot skolas fasādes krāsojums.Vairāk foto – www.ziemellatvija.lv.
