Otrdien J. Cimzes Valkas mūzikas skolas administrācija pateicās visiem, kuri ieguldījuši daudz pūļu, lai skolas zālē būtu 120 jauni Itālijā gatavoti krēsli.
Otrdien J. Cimzes Valkas mūzikas skolas administrācija pateicās visiem, kuri ieguldījuši daudz pūļu, lai skolas zālē būtu 120 jauni Itālijā gatavoti krēsli. Bija vajadzīgi divi gadi, līdz pasūtījums nokļuva Valkā. Dažbrīd veidojās ne mazāk amizantas situācijas kā pazīstamajā Ilfa un Petrova romānā “12 krēsli”.
“Patiesībā tā ir Valkas domes dāvana mūsu skolas 60 gadu jubilejā. Sagādes process bija garš, bet tas ir ieguldīto pūļu vērts, jo iznākumā dabūti tieši tādi krēsli, kādus vēlējos,” palepojas skolas direktors Guntis Freibergs. Viņš atzīst, ka visgrūtāk bijis atrast ražotāja adresi. G. Freibergs šādus krēslus pirmo reizi ieraudzījis Latviešu biedrības nama Lielajā zālē Rīgā. Tas noticis pēc kāda vērienīga starptautiska banku saieta. Ja sākotnēji šķita, ka ražotāja adresi izdosies atrast bez grūtībām un, visticamāk, būs jābrauc uz kādu Latvijas nostūri, tad patiesība izrādījās daudz sarežģītāka — bija vajadzīgs apmēram gads un vajadzēja pārcilāt ne vienu vien desmitu krēslu, līdz beidzot uz kāda sēdekļa dibena tika atrasta plāksnīte ar ražotājrūpnīcas e-adresi. Rūpnīca atrodas Itālijā, un sākās ērkšķainais meklējumu un sadarbošanās ceļš. Diemžēl abās valstīs ir dažāda likumdošana, tāpēc darījuma juridiskās puses un mēbeļu izgatavošanas process prasīja divus gadus. G. Freibergs bijis pārsteigts par lielo pretimnākšanu dažādās iestādēs, bet, protams, vislielākā pateicība pienākas domes speciālistiem. Viņš ir saglabājis 22 sarakstes vēstules, kuras tulkoja Dagnija Ūdre. Telefona sarunas ar ražotāju ne reizi vien veica pašreizējā domes priekšsēdētāja Unda Ozoliņa. Ne mazums pūļu dokumentu sakārtošanā veica domes grāmatvedes. Itālijā likumi ir gluži kā romāna “12 krēsli” varonim Ostapam Benderam uzstādītie noteikumi: no rīta naudu, vakarā būs krēsli; vakarā naudu, krēslus varēs saņemt no rīta, taču jebkurā gadījumā — naudu vispirms. Savukārt Latvijas likumi noteica, ka maksāt var tikai pēc preces saņemšanas. Beigu beigās kompromiss tika atrasts. Krēsli maksāja vairāk nekā 10 tūkstošus eiro.
“Domāju tā — ir mazas un lielas dāvanas, ir mazi un lieli notikumi. Šis brīdis, kad savu uzdevumu sāk pildīt jaunie krēsli, ir nozīmīgs notikums visas pilsētas dzīvē, un neesam tik nabagi, lai to neatzīmētu ar nelielu koncertu un pīrāga ēšanu,” pārliecināts direktors. Viņš uzskata, ka skanīgajai un akustiski nevainojamajai skolas zālei tas ir liels solis nākotnes iespējām.
Koncerts bija interesants ar to, ka šoreiz muzicēja ne tikai labākie skolas audzēkņi, kurus allaž redzam dažādos muzikālos pasākumos, bet dziedāja arī vokāliste Anda Pelēka (sadarbības ar Franciju koordinatore Vidzemē) un skolas pedagogs Ilmārs Siliņš. Aptaujātie koncerta apmeklētāji atzina, ka sēdēt uz šiem krēsliem ir ļoti ērti, jo tie ir ergonomiski nevainojami. Koncerta dalībnieki Marks Ļebedevs un Kristaps Krastiņš atzina, ka mēbeles patiešām ir brīnišķīgas, un pajokoja, ka tajās nepieciešamības gadījumos var arī pasnaust. Savukārt skolas saimnieks Ilmārs Zaļais ir priecīgs, ka šo krēslu konstrukcija ļauj dizainēt telpu — tie sastiprināmi ne tikai taisnās rindās, bet izvietojami arī lokveidā vai zigzagā. Saimnieka vadībā ir restaurēti 40 vecie krēsli, kuri izvietoti zāles aizmugurē. Tie ir pārvilkti ar tādu audumu, ka tikai nedaudz atšķiras no Itālijā gatavotajiem. D. Ūdre nedaudz kritiski piebilst, ka katalogā redzamais mēbeļu tonis bija nedaudz brūnāks, taču krēsli ir gana ērti un pat sildoši, tāpēc viss ir kārtībā.
