Sestdien Valkā, tāpat kā daudzviet citur Latvijā, notika pirms 25 gadiem rīkotās akcijas “Baltijas ceļš” atceres pasākums.
Lugažu laukumā pamazām pulcējās cilvēki, no kuriem vairāki bija piedalījušies akcijā. Šie pasākuma dalībnieki atzina, ka vēlējušies vēlreiz izjust to pašu emocionālā pacēluma vilni, ko jutuši toreiz. To viņiem palīdzēja panākt dziesminieks Haralds Sīmanis, kurš ar savu īpatnējo balsi un dziedāšanas manieri nenoliedzami atsauca atmiņā trauksmaino atmodas laiku.
Gribējās, lai viss būtu pa īstamSavukārt kultūras darbinieces un daži pasākuma apmeklētāji izkārtoja cilvēku atnestās puķes un svecītes simboliskā ziedu un gaismas ceļā. Diemžēl cilvēku šoreiz nebija pārlieku daudz. “Baltijas ceļa” dalībnieks Alfons Putniņš atzīst, ka atnācēju varēja būt vairāk. “Cilvēku ir pamaz. Toreiz daudzi gāja uz “Baltijas ceļu”, nezinot, ar ko tas viss beigsies. Taču to vajadzēja. Es stāvēju ar visiem radiniekiem,” stāsta A. Putniņš. Viņš piebilst, ka īpašu satraukumu radīja helikopters, jo toreiz neviens nezināja, kas tur iekšā un ko no tā kāds var izmest.Arī Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis, atceroties savu dalību akcijā, atzina, ka ļoti gribējies, lai viss ir tiešām tā, kā iecerēts, lai notiktu pa īstam. “Mēs bijām klajā un neapdzīvotā vietā, mūs tur neviens nefilmēja, bet vēlējāmies, lai tā tiešām būtu ķēde starp Baltijas valstīm. Tādēļ bijām paņēmuši līdzi pat tautiskās lentes, ja nu gadījumā neiznāk sadoties rokās,” atminas V. A. Krauklis.
No jauna sadodas rokāsŠķiet, kulmināciju izjūtās “Baltijas ceļa” dalībnieki piedzīvoja tad, kad kultūras nama pasākumu organizatore Līga Šnuka aicināja visus no jauna sadoties rokās, lai it kā apliecinātu, ka mūsos vienotība nav zudusi. Tā tiešām bija līdzīga sajūta. Tagad pat varēja it kā just to enerģiju, kas strāvo caur rokām. Pārdzīvojumu pastiprināja tas, ka šajā pasākumā Valkā bija triju Baltijas valstu pārstāvji – paši latvieši, dzejniece Vēra Kasimova no Igaunijas un tālo ceļu no Lietuvas līdz Valkai bija mērojis lietuviešu dzejnieks Viņus Baks. Īpaši sirsnīgs bija V. Kasimovas dzejolis par Valku un Valgu. Jauki bija redzēt, ka vairāki atnācēji līdzi bija paņēmuši mazus bērnus, kuriem ierādīja, kā novietot svecīti simboliskajā Baltijas ceļā. Jo tumšāks kļuva vakars, jo gaišāks tapa gaismas un ziedu ceļš. V. A. Krauklis atzina – toreiz neviens neiedomājās, ka “Baltijas ceļam” būs tik liela vēsturiska nozīme. Tikai tagad tas redzams. Tajā pašā vakarā televīzijā bijušais Latvijas Tautas frontes vadītājs Romualds Ražuks uzsvēra, ka tas bija lūzuma punkts, pēc kura tauta bija pazaudējusi baiļu izjūtu no varas un atklāti pieprasīja sev brīvību.
