Atis Silaroze
KĀ VĒLOS ŠAI ZEMĒ
Kā vēlos: šai zemē, kurā augu es, Viszilākā debess lai būtu Un katrs rīts, kas jaunu gaismu nes, Dotu prieku vēl manām jūtām. Kā vēlos: šai zemē, kurā augu es, Visaugstākie kalni lai būtu Un kalnos ziedētu ēdelveisi, Kas spēku dotu manam mūžam. Kā vēlos: šai zemē, kurā augu es, Nevienam nekā lai nepietrūktu – Ne saules, laimes, ne mīlestības, Ne sapņu, kas sveic mani rītos. Kā vēlos: šai zemē, kurā augu es,
Vēl reizi noticēt teiksmām tām Par to, ka sirds vietā man ir saule, Kas katru rītu kāpj debesīs. Kā vēlos: šai zemē, kurā augu es, Lai aizvien vēl mazs puišelis būtu, Kura spožajās acīs pasaule Par pasaku rūķīti kļūtu.
DAUDZ PAR DAUGAVU DZIESMU IR DZIEDĀTS
Daudz par Daugavu dziesmu ir dziedāts, Bet visskaistākās sirdī vēl plaukst, Tālos ceļos uz ziedošām rokām Upi pavada meži un lauks.
Nav mums skaistākas upes par tevi, Līdzi gadsimtiem daiļums tavs iet Un tas dievišķais svētums, kas tevī, Līst pār tautu, kas krastos tev zied.
Un kad pāri slīd zilākā debess, Tavās dzīlēs viz spožākais zelts, Ko tev saule un zvaigznes met viļņos, Lai tavs cēlums mums godā tiek celts.
Daudz par Daugavu dziesmu ir dziedāts, Bet visskaistākās sirdī vēl plaukst, Mūsu dzīve šais krastos rit ziedot, Te mums dzīvot un mīlēt ir ļauts.
Noskaņa
00:00
26.08.2014
92