Latvijā aptuveni puse no visiem mežiem pieder privātajiem īpašniekiem.
Latvijā aptuveni puse no visiem mežiem pieder privātajiem īpašniekiem. Tieši privātajās platībās tiek izcirstas divas trešdaļas no visa valstī nocirstā apjoma.
Pastāstīt, kas jauns likumdošanā un kas būtu jāzina meža īpašniekiem, kā arī “Ziemeļlatvijas” lasītājus iepazīstināt ar citām mežsaimniecības aktualitātēm uzaicinājām Valkas virsmežniecības virsmežziņa vietnieci Vivianu Polīti un Valkas mežniecības mežzini Jāni Jaunslavieti.
Ciršanas apjomi nav nekas ārkārtējs
“Ja var ticēt datiem, kas aprēķināti par vidējo mežu pieaugumu Latvijā, tad kopumā tas viss netiek izcirsts,” atbild J. Jaunslavietis, vaicāts, vai mūsu valsts meži iedzīvotājiem vēl ilgi būs peļņas ieguves vieta. Privātajos mežos, kas ir aptuveni puse no visiem Latvijas mežiem, šobrīd izcērt divas trešdaļas no ciršanas kopapjoma, tāpēc var teikt, ka šobrīd privātajos mežos tiek izcirsts vairāk nekā pieaug. “Padomju gados mūsu mežos ir uzkrājies daudz pāraugušu audžu, tāpēc, ņemot vērā meža vecuma struktūru, šie ciršanas apjomi nav nekas ārkārtējs,” uzskata mežzinis, tomēr atzīst, ka ir ļoti grūti konstatēt meža īpašnieku iesniegto datu atbilstību izcirstajam apjomam.
Skābekli tas noteikti ražos
Ņemot vērā šos apsvērumus, vai iespējams, ka pienāks brīdis, kad Latvijas mežos būs ķēdes pārrāvums, proti, mežizstrādātājiem būs jāgaida, līdz izaug jaunais mežs? “Varētu. Tas nebūs pēc gada vai desmit, bet varētu būt pēc viena meža augšanas cikla. Priedei tas ir 100, eglei — 80 gadu,” paskaidro J. Jaunslavietis. Viņš uzsver, ka vienlaikus ar ciršanu mežu platības tiek arī atjaunotas. Tas notiek arī dabiskā veidā ar lapu kokiem, kuriem ir īsāks augšanas laiks. Iespējams, ka nākotnē nebūs vērojams koksnes trūkums, bet gan tās kvalitatīvas izmaiņas. Skujkoku vietā augs lapu koki. “Mežs noteikti būs. Vai tas būs ekonomiski tik pilnvērtīgs, ir cits jautājums, bet skābekli tas noteikti ražos. Putniem, zvēriem un vabolītēm būs kur dzīvot,” mierina mežzinis.
Zināšanas var būt vēl un vēl
Vai privāto mežu īpašnieki ir zinoši un izglītoti jautājumos, kā pareizi jāsaimnieko mežā un kā tas jākopj? “Domāju, ka šobrīd lielākajai daļai ir zināšanas, jo ar viņiem strādājam jau vairāk nekā desmit gadu. Visu šo laiku mežsargi likumdošanu ir skaidrojuši īpašniekiem. Arī īpašnieki zina —, ja rodas kādi jautājumi, tad var doties pie mežsarga, kas būs zinošs un paskaidros,” vērtē V. Polīte. Ļoti reti ir vērojama prakse, kad īpašnieks ierodas tikai vienu reizi pēc ciršanas apliecinājuma. Likumsakarīgi, ka arī citu gadu viņš vēlēsies iegūt savā mežā kokmateriālus, tāpēc — gribi vai negribi — mežs ir arī jāatjauno un jākopj. Tas laiks, kad varēja pateikt — nezināju — jau sen ir pagājis.
“Vēlos piebilst, ka ar likumdošanas prasībām lielākā daļa ir iepazinusies, un ļoti maz ir tādu, kas tikko “nokrituši no mēness”. Tomēr, ja tiecamies uz labo mežsaimniecības praksi, tad zināšanas var būt vēl un vēl. Neviens šajā ziņā nav pati pilnība,” uzskata J. Jaunslavietis.
Radušies zaudējumi sausuma dēļ
Virsmežziņa vietniece vēlas informēt mežu īpašniekus, ka valsts budžetā šogad ir iedalīti 300 tūkstoši latu. Tie domāti gan privātām fiziskām, gan privātām juridiskām personām, kas ir meža īpašnieki vai lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašnieki, kuriem radušies zaudējumi šīs vasaras sausuma dēļ. Tas attiecas uz visiem īpašniekiem, kuri 2006. gadā savu mežu atjaunoja ar normatīviem aktiem atbilstošu stādāmo materiālu, neatkarīgi no tā, vai viņiem šo mežu audzi atzina par atjaunotu vai ne. Šobrīd plānots, ka maksimālā atbalsta summa būs 200 latu. Ja pieteiksies vairāk pretendentu, summa varētu samazināties.
“Lai saņemtu šo atbalstu, meža īpašniekam jāvēršas mežniecībā. Līdzi jāņem dokuments, ka apliecina, ka stādāmais materiāls ir atbilstošs normatīvo aktu prasībām,” paskaidro V. Polīte. Ir svarīgi, lai izmantotais stādāmais materiāls būtu vismaz 50 procentu no minimālā, kāds nepieciešams, lai attiecīgo meža platību varētu apstādīt.
Kad dokumenti mežniecībā būs saņemti, mežaudzi apsekos. Šā gada 21. novembrī Ministru kabinetā pieņemti noteikumi “Atbalsts par sausuma radītajiem zaudējumiem mežsaimniecībā”. Tiklīdz tie tiks publicēti “Latvijas Vēstnesī”, speciālisti dos savu atzinumu, un īpašnieks varēs doties uz Lauku atbalsta dienestu, kur atbalsta pieprasījums jāiesniedz līdz 6. decembrim.
Atbalsts paredzēts 1500 hektāru platībām. Atjaunotajā mežā var būt stādīti arī mežeņi, bet šādā gadījumā mežniecībā jābūt saņemtam apliecinājumam. Atbalstu mežu īpašnieki saņems vēl šajā gadā, mēneša laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas.
Īpašnieki varētu kopt savus mežus
Kā veicas ar mežu atjaunošanu Valkas rajonā? “Šogad Valkas virsmežniecībā ir atjaunoti 1200 hektāri,” informē V. Polīte. Katru gadu tiek plānots obligātais atjaunojamais mežaudžu fonds. Katram izcirtumam ir noteikts optimālais atjaunošanas laiks — pēc trijiem, pieciem vai desmit gadiem. Tas atkarīgs no augšanas apstākļiem. Katru gadu no obligāti atjaunojamā tiek apstādīta tikai daļa: pērn bija 47 procenti, šogad bija plānoti 65 procenti jeb minimālā platība — 1200 līdz 1300 hektāru.
Izmaiņas likumdošanā skārušas arī šo jomu. “28. oktobrī stājās spēkā grozījumi “Meža atjaunošanas un ieaudzēšanas noteikumos”. Pirms tam mežsargs atjaunotās platības pārbaudīja līdz 1. oktobrim. Tagad šis termiņš ir 1. novembris,” iepazīstina V. Polīte. Viņa vērtē, ka šis mēnesis ir ļoti piemērots, lai īpašnieki varētu kopt savus mežus.
Pēc dokumenta jādodas uz virsmežniecību
Šobrīd ir kāda pagaidu neērtība, par kuru speciālisti vēlas informēt mežu īpašniekus. Mežniecības vairs neizsniedz izziņas par meža vērtību. Pēc šā dokumenta jādodas uz virsmežniecību. Jaunā procedūra, kas stājusies spēkā, paredz, ka šīs izziņas izsniedz tikai Meža valsts resursu reģistrs.
Tas nozīmē: pirms īpašnieks dodas uz mežniecību, viņam jānoskaidro, kādā veidā dokuments ir iegūstams. Ja izziņa ir nepieciešama tajā pašā dienā, tad jādodas uz virsmežniecību. Sīkāku informāciju par šiem jautājumiem var saņemt pa tālruni 4731672.
Ir vēl kāds jaunums, kas varētu interesēt mežu īpašniekus. Ar 1. decembri tiek apvienotas Valkas un Valmieras virsmežniecības un izveidota viena — Ziemeļvidzemes virsmežniecība. Lēmums pieņemts līdzekļu ekonomēšanas nolūkā un sola virsmežniecības darbiniekiem iespējas specializēties šaurākās jomās. “Būsim mobilāki, būs vairāk naudas, varēsim efektīvāk saimniekot,” vērtē virsmežziņa vietniece.
Noteikumi kļuvuši liberālāki
“Oktobra beigās pieņemti un 4. novembrī stājušies spēkā jaunie noteikumi koku ciršanai meža zemēs,” informē J. Jaunslavietis. Noteikumi kļuvuši liberālāki, nekā bija līdz šim. Tie atvieglos dzīvi gan mežu īpašniekiem, gan arī meža dienestam. Viens no būtiskākajiem jaunumiem attiecas uz Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu. Tur atļauta galvenā cirte ne tikai sasniedzot noteikto ciršanas vecumu, bet arī noteikto ciršanas caurmēru mežaudzēs. Par noteikumu jaunajām niansēm mežu īpašnieki var konsultēties mežniecībās. “Der pārliecināties, vai audzēs, kurās līdz šim nedrīkstēja cirst, tagad nevar iegūt kokmateriālus,” iesaka J. Jaunslavietis.
***
Viviana Polīte:
“Ļoti reti ir vērojama prakse, ka īpašnieks ierodas tikai vienu reizi pēc ciršanas apliecinājuma. Likumsakarīgi, ka arī citu gadu viņš vēlēsies iegūt savā mežā kokmateriālus, tāpēc — gribi vai negribi — mežs ir arī jāatjauno un jākopj.”
Jānis Jaunslavietis:
“Mežs noteikti būs. Vai tas būs ekonomiski tik pilnvērtīgs, ir cits jautājums, bet skābekli tas noteikti ražos. Putniem, zvēriem un vabolītēm būs kur dzīvot.”
