Unas un Arņa Eglīšu privātmāju Smiltenē, Meža ielā 11, var ievērot jau no attāluma pēc interesantajām liepu “bumbām” ielas malā. Šādi koku vainagu apcirpis Arnis, un ideju no viņa aizguvis ne viens vien garāmbraucējs.
Eglīšu ģimenes privātmāja šogad uzvarējusi pašvaldības rīkotajā konkursā “Smiltenes novada sakoptākais īpašums 2014” nominācijā “Ģimenes mājas pilsētas un ciema teritorijā”.“Šis ir īpašums, kurā jūtams daudzu gadu darbs un ieguldījums,” secina konkursa vērtēšanas komisijas pārstāve Smiltenes novada domes ainavu arhitekte Baiba Cīrule.“Te var redzēt mūsu skarbajiem Vidzemes apstākļiem netipiskus augus. Te labi jūtas gan magnolijas, gan dižskābaržu nokarenās formas ar tumšām lapām. Šovasar iepriecinājusi arī āra juka, kas uzzied reizi četros gados, Tas liecina par saimnieku rūpēm un mīlestību. Nelielajā dārzā veiksmīgi sadalītas zonas, kas padara īpašumu oriģinālu un acij tīkamu,” vērtēšanas komisijas viedokli apkopojusi B. Cīrule.Tas viss ir rezultāts 14 gadu ilgam darbam. Māju Una mantojusi no vecvecākiem un uzskata par savu pienākumu uzturēt šo īpašumu sakoptu. “Viss sākās ar manu prieku, hobiju un mīlestību pret puķēm. Tas ir arī dvēseles stāvoklis, kad nevaru šo māju nolaist, jo tā vienmēr bijusi sakārtota,” uzsver Una.Viņa ir diplomēta grāmatvede, taču zinoša arī dārzkopībā – mācījusies gadu ilgos kursos “Dārza dizains un arhitektūra” Latvijas Lauksaimniecības universitātē. “Var jau, piemēram, visam likt kūtsmēslus, bet ne visam tas der. Gribēju saprast, kas kuram augam ir vajadzīgs, kur ko stādīt un izprast procesu kopumā,” stāsta Una.Dārzs ir viņas sirdslieta, un tajā saimniecei ir savi īpašie mīluļi – pelargonijas, begonijas un dažādu krāsu un formu skujeņi, kas iegādāti galvenokārt “Latvijas Valsts mežu” Strenču kokaudzētavā. Arņa rūpe ir dzīvžoga cirpšana, liepu vainagu kopšana, zāles pļaušana un tomātu audzēšana siltumnīcā. Vecākiem piepalīdz meita studente Krista un dēls sešgadīgais Arno.Lai iekoptu tādu dārzu un pagalmu, ir jārēķinās ar lielu darbu, it īpaši pirmajos gados, atzīst Una.
