Lietuvieši rosina aizdomāties, kāpēc mums visapkārt ir tik daudz nolemto bērnu. Viņi tajā liek ielūkoties caur sāpi.
Lietuvieši rosina aizdomāties, kāpēc mums visapkārt ir tik daudz nolemto bērnu. Viņi tajā liek ielūkoties caur sāpi.
Nesen no Lietuvas galvaspilsētas Viļņas, kur norisinājās starptautisks seminārs par veselīga dzīvesveida un pārtikas nozīmi, atgriezās smiltenieši Anda un Jānis Dingas. Kopā ar Ozolu pamatskolas skolotāju Dzidru Švarti viņi bija gandrīz 100 cilvēku lielajā delegācijā, kas pārstāvēja Latviju. Līdztekus latviešiem un lietuviešiem pasākumā piedalījās arī delegācijas no Polijas, Baltkrievijas, Krievijas un citām valstīm.
Drīz pēc tam zēns nomira
Pirms semināra dalībnieki iepazinās ar Lietuvas fotomākslinieces Egles veidotu ekspozīciju “Caur sāpi”. Vairāki desmiti fotogrāfiju stāstīja par kāda desmitgadīga lietuviešu zēna pēdējām dzīves stundām. Viņš bija viens no nolemtajiem bērniem, kuru diagnoze skan — vēzis. Izstādē visskaudrākā bija pēdējā fotogrāfija, kurā zēns redzams savā pēdējā dzīves mirklī. Ar smaidu uz lūpām…
Šā bērna liktenis arī iepriekš izskanēja gan Lietuvas, gan Latvijas plašsaziņas līdzekļos, jo puikam, kurš apzinājās savu nolemtību, Lietuvas prezidents Valds Adamkus piepildīja sapni — uzdāvināja ceļojumu uz Disnejlendu. Drīz pēc tam zēns nomira.
“To, ka ļoti daudziem pieaugušajiem diagnoze vēzis jau kļūst par ierastu lietu, sākam pieņemt kā pašsaprotamu. Lietuvieši rosina cilvēkus pievērsties problēmai, ka arvien vairāk mazu bērnu ir nolemti šai slimībai. Jārod atbilde — kāpēc?” vienu no seminārā iztirzātajām tēmām atklāj A. Dinga.
Pārtika ir manas zāles
Iepriekšminētajā izstādē piedalījās arī mirušā zēna māte. Viņa šobrīd par savu misiju uzskata stāstīt savu sāpi cilvēkiem un likt aizdomāties par dzīves kvalitāti.
“Pārtika ir manas zāles, zāles ir mana pārtika” — tas ir teikums, kurā vajadzētu ieklausīties ikvienam. Lielu kaitējumu veselībai rada arī mazkustība. Mūsu senčiem bija daudz veselīgāks dzīves veids un ēšanas paradumi. Zinātnieki ir izpētījuši, ka agrāk ar pārtiku cilvēki uzņēma 3000 kaloriju, tagad — 2000. Tātad jau ir iztrūkums. Vēl cilvēki cenšas sevi ierobežot ar dažādām diētām, bet organismam iztrūkstošo nenodrošina. Kā negatīvi piemēri seminārā tika aplūkotas Šveice un Amerikas Savienotās Valstis, kurās ir ļoti daudz resnu cilvēku. Tieši šajās zemēs pirmajās sāka lietot industriālo pārtiku. Tā neatgriezeniski izjauc cilvēka organisma vielmaiņu un imūnsistēmu. Kaitējumu veselībai nodara arī pārlieku ķimizētie medikamenti. Šobrīd mēs esam piektā paaudze, kas lieto antibiotikas, un daudzos gadījumos tās vairs nepalīdz.
Dzīves ilgums — 45 gadi
Ir pēdējais brīdis atgriezties pie dabas produktiem. Zinātnieku pētījumos atklājies kāds šokējošs fakts. Ja nespēsim mainīt savus ēšanas paradumus, tad bērniem, kuri dzimuši pēc 2000. gada, dzīves ilgums tiek lēsts 40 līdz 45 gadi.
“Pirms atverat kārtējo skaisto un krāsaino pārtikas iepakojumu, izlasiet, kas uz tā ir rakstīts. Ja nezināt daudzo nosaukumu nozīmi, tad noderēs vienkāršs padoms: jo vairāk svešvārdu, jo vairāk der uzmanīties. Arī pārtikas preču ražošana vispirms ir tikai bizness,” iesaka A. Dinga.
