Kā mājdzīvnieku sagatavot salūta radītajam stresam?

Gadu no gada Vecgada vakars un Jaungada diena ir laiks, kad sociālos tīklus pārpludina palīgā saucieni par pazudušiem mājas mīluļiem. Saturs lielākoties līdzīgs – pēkšņi pārbijās no salūta un aizskrēja, norāvās no siksniņas, izmuka no pagalma. Sertificēta veterinārārste Anete Kalniņa-Beinerte atgādina būtiskāko, kas jāņem vērā katram suņa un kaķa saimniekam, lai jauns gads neiesākas ar skumjām par mīluli, kas, iespējams, neatgriezīsies.

Gada izskaņas svētkos jārēķinās, ka raķešu šaušanas brīži ir ne tikai 31. decembra pusnaktī, bet arī svētku starpposmos, tiesa, visbiežāk tieši Vecgada dienas tumšajā periodā, tādēļ tam jāgatavojas savlaicīgi un jābūt modriem nemitīgi. Kaķi jau laikus var ierobežot iekštelpās, bet suņiem dabisko vajadzību nokārtošanas nolūkos pastaigās jādodas jebkurā gadījumā. “Lai nodrošinātos, ka suns nepazudīs un ārā iešanas laiks nesakritīs ar pusnakti, vēlams kārtīgi izstaigāties jau agrāk. Iesaku jau laikus parūpēties par drošu pavadu: var izmantot gan iemauktus, gan kaklasiksnu reizē, kas pietiekami stingri savilktas, lai dzīvnieks nevarētu izmaukties no tām – lieka piesardzība šeit būs īsti vietā. Nekādā gadījumā nevajag suni ņemt līdzi uz salūtu – tas viņam ir lieki, prieku nesagādās un būs ļoti traumatiski. Troksnis, gaismas un pat salūta smaka dzīvnieka maņām un nervu sistēmai ir milzīga stimulācija, kuru prāts netulko kā skaistumu, bet gan kā apdraudējumu,” atgādina vetārste.

Ko dzīvnieks dara, kad jūtas apdraudēts? Bēg, atpakaļ neskatīdamies.

Te nu saskaramies ar nākamo problēmu – bēgot no briesmām, suns un kaķis nedomā, kur skrien, un attiecīgi neplāno atpakaļceļu. Eksperte stāsta, ka nereti attālumi sasniedz pat vairākus desmitus kilometru, no kuriem atpakaļceļu atrast ir teju neiespējami, pie tam jāņem vērā laikapstākļi – mūsu platuma grādos suns, kurš nav pieradis dzīvot ārā, var gluži vienkārši neizturēt salu. “Mans ieteikums ir papildus drošai pavadai un iemauktiem vai kaklasiksnai nodrošināt savu suni ar atstarojošajiem elementiem. Ja nu neveiksmīga situācija ar pazušanu jāpiedzīvo, tas palīdzēs dzīvnieku labāk ieraudzīt arī autobraucējiem, jo bēgšanas epizodes ir bīstamas ne tikai pašam sunim, bet arī potenciāls drauds autovadītājiem,” iesaka Anete Kalniņa-Beinerte.

Kā sagatavoties salūta radītajam stresam?

“Protams, ne visiem dzīvniekiem salūts radīs bailes, stresu un paniku, bet jāņem vērā, ka baiļu reakcija var pēkšņi parādīties dzīves laikā. Noteikti jāparūpējas, lai dzīvnieks ir ievests telpās, jo ārā dzīvojošiem suņiem pēkšņu baiļu reakcijas iespaidā citkārt nepārvaramie žogi kļūst pavarami, tāpat izrādās, ka pat ar nelieliem caurumiem tajos pietiek, lai izkļūtu ārā. Istabā iesaku ieslēgt mūziku vai televizoru, lai apkārtējās vides troksnis nomāc āra trokšņus. Ieteicams arī ieslēgt gaismu, lai līdzsvarotu istabā esošo gaismu ar gaismām, kas nāk no āra – tas noderēs arī gadījumos, ja tomēr dzīvniekam salūta laikā jābūt vienam. Ja suns jūt vieglu stresu, salūta laikā var ar dzīvnieku rotaļāties vai atkārtot komandas, vēršot viņa uzmanību uz citu nodarbi. Izteikti žēlot nevajadzētu, lai nepastiprinātu sajūtu, ka notiekošais ir kaut kas briesmīgs,” iesaka vetārste. Ja sunim ir vēlme atrasties tuvu vai ielēkt blakus gultā, šo iespēju nevajadzētu liegt, bet panikā esošu dzīvnieku klātbūtnē jāuzmanās pašiem.

Arī kaķiem palīdzēs uzmanību novērsošas skaņas telpā un pieeja vietai, kur droši noslēpties, piemēram, skapim vai pagultei. Jāatceras, ka stress atsaucas ne tikai uz ārējā kairinājuma brīdi, bet stresa ietekmē, izdaloties hormoniem, tiek ietekmēta arī gremošanas un urīnceļu sistēma, tādēļ pēc stresa faktoru ietekmes, kas šajā gadījumā ir salūts, dzīvniekiem mēdz novērot gremošanas trakta traucējumus, pat urīnceļu problēmas, savukārt dzīvniekiem ar neiroloģiskām problēmām var novērot to saasināšanos, piemēram, epilepsijas lēkmes saasinājumu. Tāpat īpaši jāuzmanās, ja dzīvniekam ir sirdsdarbības traucējumi. Ja zināms, ka dzīvnieks uz salūtu reaģē ļoti jutīgi un izjūt milzu stresu, ir vērts savlaicīgi sazināties ar veterinārārstu un sākt dot dzīvniekam nomierinošus līdzekļus.

Ko darīt, ja nelaime tomēr notikusi un dzīvnieks ir pazudis?

Anete Kalniņa-Beinerte stāsta – jāsāk ar to, ka palīdzēs jau priekšlaicīgi veiktie piesardzības pasākumi. Visiem suņiem Latvijā jau gadiem ir jābūt apzīmētiem ar mikroshēmu un reģistrētiem. Mikroshēma jeb čips nepalīdzēs atrast suni, ja tas nav reģistrēts, tāpēc šis ir īstais laiks, lai pārliecinātos, ka dzīvnieks ir reģistrēts (ej uz www.ldc.gov.lv).

“Dzīvnieka kakla siksniņai vēlams pievienot gravējumu vai uz tās uzrakstīt savu telefona numuru. Tālāk nozīme ir maksimāli ātrai rīcībai – nekavējoties jāuzsāk meklējumi, jāievieto sludinājumi sociālajos tīklos; iesaku uzreiz apzvanīt tuvākās un ne tik tuvās dzīvnieku patversmes, kā arī ziņot par pazušanu policijai. Noteikti noder arī lapiņu izlīmēšana, jo ne visi lieto sociālo tīklu platformas. Kaķu saimniekiem iesaku pie mājas izlikt kastīti ar smiltīm, kur dzīvnieks nokārtojies, jo pazīstams aromāts palīdz atrast atpakaļceļu. Panikā dzīvnieki mēdz slēpties, tāpēc noteikti jāpārmeklē pagrabu ieejas, šķūnīši un iekšpagalmi,” aicina Anete Kalniņa-Beinerte.

Sargājiet savus mīluļus un esiet ar tiem kopā stresa pilnos apstākļos, jo neviena salūta vērošana nav tā vērta, lai pazaudētu savu labāko draugu.

Informāciju sagatavoja: Juris Šleiers, sabiedrisko attiecību vadītājs