Smiltenes novadam vairāku apsvērumu dēļ lieti noderētu padomi duālās arodizglītības ieviešanas pieredzē. Tas ir Vācijas – Baltijas Tirdzniecības kameras īstenots projekts ar mērķi ieviest duālās sistēmas elementus arodizglītībā Latvijā.
“Smiltenes novadā ir visi priekšnoteikumi duālās izglītības ieviešanai: ir skola (Smiltenes tehnikums – redakcijas piezīme), ir ļoti liela kokapstrādes uzņēmumu koncentrācija ap Smilteni, un mums visiem vajag kvalificētus darbiniekus,” uzsver Launkalnes pagasta uzņēmuma SIA “Smiltene Impex” valdes priekšsēdētājs Voldemārs Ciršs.
Jāuzrunā katrs jaunietis individuāliDuālā arodizglītība nozīmē to, ka jaunietis ne tikai sēž skolas solā un mācās, bet arī paralēli apgūst praktiskas zināšanas kādā no uzņēmumiem. Tomēr Smiltenes tehnikumam jau otro gadu neizdodas nokomplektēt grupu vidusskolu absolventiem jaunā profesionālās izglītības programmā “kokapstrādes iekārtu operators” pēc duālās apmācības sistēmas. Šo programmu atbalsta visi Smiltenei tuvumā esošie kokapstrādes uzņēmumi (“Smiltene Impex”, “Stora Enso Latvija”, “Vudlande”, “Smiltenes koks”, “Troll Smiltene”, “Graanul Invest”), kuri nodrošinātu audzēkņiem praktisko apmācību un vēlāk – arī darbu.Par Latvijas jauniešu intereses trūkumu ir izbrīnīts Mihaels Iflands, Vācijas pilsētas Dortmundes Tirdzniecības un rūpniecības kameras arodizglītības nodaļas izpilddirektors. Aizvadītajā nedēļā M. Iflands ieradās darba vizītē Latvijā un viesojās arī Smiltenes tehnikumā, uzņēmumā “Smiltene Impex” un akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” Strenču kokaudzētavā.Vācijā duālā arodizglītības sistēma un tās kvalifikācijas nodrošinājums atbilstoši pieprasījumam darba tirgū ir būtisks iemesls, kāpēc šajā valstī jauniešu bezdarba līmenis ir salīdzinoši zems. Šā iemesla dēļ arī citas valstis interesējas par Vācijas arodizglītības sistēmu.“Jūsu novadā vajadzētu visiem kopā sastrādāties un izdomāt stratēģiju, kā panākt, lai radītu jauniešos interesi par kokapstrādes operatora profesiju. Vācu valodā ir sakāmvārds “Klinkenputzen” (tiešā tulkojumā – tīrīt durvju rokturus – redakcijas piezīme). Tas nozīmē, ka vajadzētu individuāli iet pie skolēniem, jauniešiem un viņu vecākiem, personīgi runāt un pārliecināt, kāda ir nozīme un vajadzība pēc šās profesijas,” “Ziemeļlatvijai” atzīst M. Iflands.Viņam radies ļoti labs iespaids par Smiltenes tehnikumu un uzņēmumu “Smiltene Impex”. “Tie darbi, kas jau ir paveikti, rada iespaidu, ka bāze ir ļoti laba, lai šeit varētu ieviest duālo arodizglītību. Plusi ir tie, ka šāda izglītība ir praktiski orientēta un atbilst uzņēmumu un tirgus vajadzībām,” uzsver M. Iflands.
Tagad padomā pavāriSmiltenes tehnikuma direktors Andris Miezītis atzīst, ka viņam nav skaidrojuma jauniešu intereses trūkumam par kokapstrādes operatora profesiju.“Mēs (Smiltenes tehnikums – redakcijas piezīme) no savas puses esam izdarījuši visu, lai piedāvātu duālo izglītību. Ir izstrādāta licencēta programma, ir iestrādes mācībspēku atrašanā, taču diemžēl jauniešu vidū nav intereses. Varbūt tāpēc, ka tā ir jauna programma un līdz ar to vēl nav atpazīstama, vai arī varbūt zūd kokapstrādes programmu popularitāte,” pieļauj A. Miezītis. Tagad Smiltenes tehnikums plāno vidusskolu absolventiem piedāvāt citu programmu pēc duālās apmācības sistēmas – pavāriem.Ņemot vērā Vācijas uzņēmēju investīcijas Latvijas kokapstrādes nozarē, Vācijas puse ir ieinteresēta duālās arodizglītības ieviešanā arī kokapstrādes nozares speciālistu sagatavošanā. Piemēram, uzņēmums “Smiltene Impex” un uzņēmums “Lameko Impex” ietilpst “Baltika Holzindustrie GmbH” grupā, kuras īpašnieks ir Vācijas uzņēmējs Rūdolfs Brikenšteins. Vizītē Smiltenes novadā kopā ar M. Iflandu ieradās arī Diāna Krastiņa, Vācijas – Baltijas Tirdzniecības kameras padomniece profesionālās izglītības jautājumos. Viņa šovasar ieguvusi pieredzi, kā duālo izglītību ievieš Tirdzniecības un rūpniecības kamera Dortmundē. “Duālās arodizglītības elementu ieviešana, izvērējot Vācijas pieredzi, ir iespēja kā Latvijā risināt gan jauniešu bezdarba, gan nozaru speciālistu trūkuma problēmas,” uzskata D. Krastiņa. Arodizglītības eksporta projektu atbalsta Vācijas valdības Izglītības un pētniecības ministrija, bet koordinē Vācijas Rūpniecības un tirdzniecības kameru apvienība (DIHK).Aizvadītajā nedēļā Rīgā notika arī pirmais diskusiju forums sadarbības veicināšanai arodizglītības duālās profesionālās izglītības jautājumos. Forumā piedalījās Izglītības un zinātnes ministrijas, dažādu uzņēmumu un asociāciju pārstāvji.
