Pagājušās nedēļas nogalē Valkas novada literārā apvienība Smiltenes pagasta “Kalbakās” saviem un Smiltenes puses brīvā laika literātiem rīkoja nometni ar mērķi iepazīt tuvāk citam citu un celt savu darbu kvalitāti.
Tas bija nolūks uzzināt kaut ko vairāk par savu aizraušanos no literatūras profesionāļiem un noskaidrot, ar kādiem paņēmieniem katram savu daiļradi padarīt vēl kvalitatīvāku.
Konsultante nesola būt labaTo vietējiem literātiem palīdzēja noskaidrot dzejniece un literārā konsultante Iveta Ratinīka un rakstniece Ieva Melgalve. Iesākumā apvienības projektu vadītāja Mārīte Magone pastāstīja, kā tapusi Valkas novada literārā apvienība, kādus projektus īstenojusi un ko tagad dara. Pirmajā darba dienā nometnes dalībnieki sadalījās grupās un katra pie vienas no abām konsultantēm sāka darboties. I. Ratinīka uzreiz pateica, ka nebūs laba. Turklāt viņas izpratnē par dzeju nevar teikt, ka tā ir skaista. Vārds “skaista” šajā ziņā neko neizsaka. Savukārt, ja runā par dzeju, tad ar šo nosaukumu jāuzmanās, jo diezin vai vietējo literātu kopkrājumi var pretendēt uz nosaukumu “dzeja”. Pēc viņas novērojuma, liela daļa reģionālo literātu apvienību var saukt par pašslavināšanās klubiem. Viņa uzskata, ka arī dzejniekiem ar vārdu un slavu ir gan labi, gan slikti dzejoļi. “Jūs domājat, ka pietiek zināt tikai to, ka šo dzejoli uzrakstījis Rainis, lai to uzskatītu par labu. Nē, arī Rainim ir vairāki slikti dzejoļi,” saka I. Ratinīka. Savukārt, ja kaut kur dibinās vietējo literātu apvienība, tad tā darbojas, lai izkoptu spējas izteikt izjūtas un emocijas. Citi to dara, izsakot sevi gobelēnā, bet literārā apvienība mācās to darīt ar vārdiem. Tā var rīkoties. Savukārt, ja izveido literāro apvienību, lai sevi sauktu par dzejnieku vai rakstnieku, tad jāraugās no citiem kritērijiem un visbiežāk tur nekas neiznāk. I. Ratinīka piebilst, ka Valkas apvienībai tas nedraud, jo tās dalībnieki neuzskata sevi par rakstniekiem un dzejniekiem, un nepretendē uz šo nosaukumu.
Visi atzīst – pulcēšanās bijusi vērtīgaDalībniekus nenobiedēja Ivetas asais tonis. Valkas novada literārās apvienības biedre Zane Brūvere stāsta, ka Ivetai ir ļoti objektīvs skatījums. “Savas pārliecības dēļ viņa ir konfliktā ar vairākiem jaunās paaudzes dzejniekiem. Viņa bieži vēršas pret tiem, kuri snobiski uzskata sevi par lieliem dzejniekiem, ierāda viņiem īsto vietu un pasaka – piedod, bet tu neraksti tik labi, lai sevi par nez ko uzskatītu. Domāju, ka tieši ar šādu skatījumu Iveta ir īstais cilvēks, kas vajadzīgs mūsu apvienībai,” apliecina Z. Brūvere.I. Ratinīka stāsta, ka nav receptes, kā uztaisīt labu dzeju, toties ir recepte, kā neuztaisīt sliktu. Nav jāraugās pēc tādām klišejām kā “asaru pērles”, bet jāmēģina izteikt kaut ko jaunu, vēl nebijušu pašam savā valodā.Viņa bija paņēmusi līdzi vairākus publicētus tekstus, lai kopīgi izanalizētu un redzētu, kā iespējams izteikt savas jūtas. I. Melgalve izteicās, ka prozas mitoloģija atšķiras no dzejas. “Prozā jāuzraksta ļoti daudz sliktu vārdu, līdz parādās labs teksts. Dzejā nevar uzrakstīt, piemēram, desmit sliktu grāmatu, un tad cerēt, ka vienpadsmitā būs laba,” saka I. Melgalve. Viņa izstāstīja, ar ko proza atšķiras no dzejas. Tas nav tikai teksts bez atskaņām. Stāstam ir obligāti elementi, kam jābūt. Tajos noteikti jābūt konfliktam, kas aizvien turpina palielināties. “Konfliktam gan nav jābūt pilnīgi primitīvam. Tam jāattīstās līdzīgi biljarda spēlei. Tas ir tāpat, kā divas bumbas ripo viena otrai pretim, bet pēc sadursmes katra aiziet pa agrāk neprognozētu ceļu,” skaidro I. Melgalve.Nometnes noslēgumā aptaujātie autori par to, kā patika, atbildēja visnotaļ pozitīvi. Smiltenietis Mārtiņš Mārcis Leimanis izteicās, ka viss ir bijis normāli un esot ieguvis daudz jauna. Arī Roberts Auziņš pozitīvi vērtēja nometnes darbu. Viņaprāt, tā varēja būt mazliet garāka.Dalībnieki pateicās M. Magonei, kura bija paveikusi visu nometnes rīkošanas melno darbu, lai literāti varētu sapulcēties, iepazīties un uzzināt profesionāļu viedokli. Jācer, ka nometnē pavadītais laiks palīdzēs mūspuses literātiem uzlabot savu darbu un padarīt to kvalitatīvāku. Pavisam Valkas apvienībā ir 13 biedru, bet nometnes darbā piedalījās deviņi.
