Pirms dažām dienām astoņi Valkas ģimnāzijas skolēni pabeidza apmācību un ieguva sertifikātu, kas viņiem dod tiesības visās rajona mācību iestādēs runāt ar audzēkņiem par dažādiem viņus interesējošiem jautājumiem.
Pirms dažām dienām astoņi Valkas ģimnāzijas skolēni pabeidza apmācību un ieguva sertifikātu, kas viņiem dod tiesības visās rajona mācību iestādēs runāt ar audzēkņiem par dažādiem viņus interesējošiem jautājumiem.
Šādu sertifikātu saņēma arī 10 skolēni no Smiltenes. Visi viņi darbojas Valkas rajona jaunatnes veselības kustībā. Tās koordinatore Ilze Čepanone informē, ka šie jaunieši gan ar jaunāko, gan vecāko klašu skolēniem ir gatavi pārrunāt jautājumus par dažādām atkarībām un paņēmieniem, kā no tām izsargāties, kā arī par jauniešu savstarpējām attiecībām un vardarbību. “Valkas ģimnāzijā sertifikātus ieguva Ieva Jeļisenko, Anna Iesalniece, Ingars Rozītis, Roberts Fedosejevs, Līga Kārkliņa, Zane Cīrule, Linda Viduce un Inga Kozlovska. Viņi par minētajām tēmām ir apgādāti ar jaunāko informāciju un vajadzības gadījumā var dažādus informatīvos materiālus nosūtīt arī citām skolām,” stāsta I. Čepanone.
I. Rozītis piebilst, ka meitenes jaunatnes veselības kustība interesē vairāk, jo viņas ir vairākumā, bet tas nemaz netraucējot puišus, kuri piekrituši ar vienaudžiem runāt par jaunatnei saistošiem jautājumiem.
A. Iesalniece pastāsta, ka viņa kopā ar citiem grupas biedriem vairākas skolas apmeklējusi jau agrāk. “Pēdējais brauciens notika pirms Jāņiem. Tad apmeklējām mazpulku nometni Kārķos. Pārrunājām vardarbības izcelšanās iemeslus jauniešu vidū un apspriedām, kā to izskaust. Vēl esam bijuši Vijciema, Valkas un Ērģemes pamatskolā,” saka A. Iesalniece.
I. Rozītis atzīst, ka rajona mācību iestāžu aktivitāte varētu būt lielāka. “Pēc šādām informatīvajām nodarbībām un sarunām ir ļoti neliels pieprasījums. Esam uz vairākām skolām nosūtījuši jaunāko informāciju ar piedāvājumu palīdzēt dažādu jautājumu izskaidrošanā un apspriešanā. Nereti braucienu uz kādu mācību iestādi iespējams organizēt tikai tad, kad paši piezvanām un piedāvājam noteiktā datumā ierasties. Tad attiecīgās skolas vadība piekrīt,” stāsta I. Rozītis.
R. Fedosejevs domā, ka atturība ir izskaidrojama ar pedagogu un audzēkņu nevaļu un lielo slodzi. “Mācību programmas ir plašas, stundu skaits katras vielas apguvei ir strikti noteikts, tādēļ skolotājiem nav vēlēšanās veikt izmaiņas, savukārt bērni nevēlas palikt pēc stundām ilgāk skolā,” saka R. Fedosejevs.
Grupas jaunieši nevēlas uzspiest kādu noteiktu tēmu. “To skolās lai izvēlas paši jaunieši, un tad brauksim viņus interesējošos jautājumus pārrunāt,” apliecina I. Rozītis.
