Dzīvojot līdzās kapiņiem un bieži redzot bēru procesijas, neviļus prātā nāk domas par to, kā cilvēku pavada viņsaulē.
Dzīvojot līdzās kapiņiem un bieži redzot bēru procesijas, neviļus prātā nāk domas par to, kā cilvēku pavada viņsaulē.
Savulaik ar tēvu bijām vienisprātis, ka racionālākais cilvēka apbedīšanas veids ir kremēšana. Urnu ar apbedāmā pelniem varētu ievietot dekoratīvas sienas nišā, līdz ar to piemiņas vieta būtu ērtāk apkopjama. Mēs nebijām ņēmuši vērā tikai vienu apstākli — kremēšana vidi piesārņo ar dūmiem. Protams, tradicionālais apbedīšanas veids ir ekoloģiski vēl kaitīgāks — zārku ar līķi iegulda pusotra līdz divu metru dziļumā, un nelaiķis nekalpo par mēslojumu augsnei, bet sadaloties ar laiku nonāk gruntsūdeņos. Tas, ka nedrīkst dzert ūdeni no akas kapu tuvumā, nav māņticība vai mīts. Šajās akās ūdens patiešām ir sliktas kvalitātes.
Pavisam jaunu apbedīšanas veidu piedāvā zviedru bioloģe Susanne Vīga-Mesaka. Par to lasīju žurnālā “Ilustrētā Zinātne”. Zinātniece ir izstrādājusi trešo alternatīvu, kas ir draudzīga videi. Ideja pavisam vienkārša: zārku ar mirušo iegremdē šķidrā slāpeklī –195 grādu temperatūrā. Šādi apstrādājot, ķermenis un zārks kļūst tik trausli, ka pietiek tos tikai nedaudz sakratīt un abi sadalās sīkos graudiņos viena milimetra diametrā. Pēc šā procesa 100 kilogramu smags cilvēks pārtop par 30 kilogramiem organiskas vielas. Šī viela gan jāattīra no dažādiem implantiem (plombām un citām metāla daļām). Beigās pulveri ievieto no kartupeļu vai kukurūzas cietes izgatavotā kastē, ko var ierakt 20 – 40 centimetru dziļumā. Jau pēc 12 – 20 mēnešiem cilvēks būs pārvērties par videi draudzīgu kompostu.
Šis apbedīšanas veids jau ir izmēģināts ar beigtām cūkām. Pirmā šāda apbedīšanas iekārta būšot gatava Jenšēpingā jau šogad. Maksa par apglabāšanu būšot apmēram tāda pati kā par kremēšanu. Vairāki nelaiķi jau tiek uzglabāti brīdim, kad ierīci nodos ekspluatācijā.
Interesanti, vai vidusmēra latvietim, kuram paaudžu paaudzēs ieaudzināta kapu kultūra, šāda metode varētu būt pieņemama.
Savukārt katoļu zemē Lietuvā, kur kapu kults allaž bijis attīstīts, sākusi darboties pirmā virtuālā kapsēta. Tas nozīmē, ka bez maksas var veikt ierakstu un godināt nelaiķa piemiņu. Šo mājaslapu (www.ekapines.lt) var izmantot arī kā datu bāzi par mirušajiem.
