Katru dienu eju garām Valkas pamatskolai un redzu, kā vīri rosās pusteciņiem, lai pēc divām nedēļām bērni varētu uzsākt mācības. Lai sagatavotu materiālu “Ziemeļlatvijas” lasītājiem par to, kas novada skolēnu skaita ziņā lielākajā vispārizglītojošā skolā jau ir izdarīts un kas jādara, vakar tikos ar skolas direktori Nadeždu Možarovu. Jāatzīstas, tik tiešām apbrīnoju viņas ticību un cerību, ka viss izdosies un skola būs pārvērtusies līdz nepazīšanai. Staigājot pa gaiteņiem, ielūkojoties mācību klasēs, noejot pagrabstāvā, kur no bijušās ēdnīcas telpām palikušas tikai sienas un pašlaik virtuves daļā celtnieki betonē grīdu, direktorei uzdevu jautājumu: “Kā jūs visā plašajā skolā varēsiet izmazgāt grīdas, kas pašlaik ir noputējušas baltas no celtniecības putekļiem?” Direktore atbildēja, ka citas izejas jau nebūs, grīdas būs jāmazgā tik un tā. Un tad direktore ierosināja, ka šī būtu pati īstākā reize, lai palīgos sauktu bērnu vecākus un arī pašus bērnus. Pirmdien skolā no atvaļinājuma atgriežas pedagogi, lai redzētu, kas jādara mācību klasēs. Un ticiet man, darāmā ir ļoti daudz. Atklāti sakot, pirmajā brīdī pat nobijos, vai maz to varēs izdarīt, bet latviešiem jau ir tāda tautasdziesma – acis darba izbijās, rokas darba nebijās, rokas darba nebijās, zinājās padarīt. Šoreiz šīs rindas tik tiešām palīdzētu. Direktore lūdz nākamnedēļ vecākus sazināties ar saviem klašu audzinātājiem un jautāt par iespēju sniegt palīdzīgu roku. Noteikti būs vajadzīgi arī tēti, kuri prot salikt jaunas mēbeles darbmācības klasei un laboratorijai. Tad nu, mīļie vecāki, būsim atsaucīgi un steigsim palīgos, lai mūsu bērniem jaunais mācību gads sāktos spožā un skaistā skolā.
