Mūsu gadi…
Četrdesmit smaržīgi pavasari,Četrdesmit ziedošas vasaras,Četrdesmit raibi rudeņiUn četrdesmit baltas ziemas.Vai man tā liekas ?Tik daudz ir pagājuši gadi,Bet es uz tevi vēl mīlestībā skatos.Tu tas pats un es tāda pati,Tikai matos mums sabiris ievziedu sniegs…Vai laiks nav apmaldījies ?Tā liekas , ka tevi satiku tikai vakar.Bija auksta februāra diena,Saulīte sildīja mūsu vaigus.Vai ar mani dzīvojot kopā biji laimīgs ?To vaicājot, tavs vaigs paliek domīgs :Tu teici man – ka laimīgs ir tas,kam sirds dzied,Kam mīļotā blakus iet,Kuru rokas un lūpu siltumssasildīt prot,Uz minūti, sekundi, uz visu mūžu.Lai gadi iet, bet es ar tevi vienmēr būšu !
