Kādu laiku latviešu tautā par karavīriem un militāristiem valdīja uzskats: bija tēvam trīs dēli, divi gudri, trešais — virsnieks. Pamazām attieksme sāk mainīties…
Kādu laiku latviešu tautā par karavīriem un militāristiem valdīja uzskats: bija tēvam trīs dēli, divi gudri, trešais — virsnieks. Pamazām attieksme sāk mainīties…
Tā ir viena no atziņām, ko sarunā ar “Ziemeļlatviju” atklāj smilteniešu novadnieks Andrejs Galviņš. Viņš savulaik, pēc Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes absolvēšanas iesaukts dienēt padomju armijā un tur sapratis, ka neatgriezīsies iepriekš izvēlētajā profesijā, bet turpinās armijas virsnieka karjeru. “Skolas gados nekad nedomāju, ka kļūšu karavīrs. Man bija divi labi skolotāji — Roberts Cers un Elmārs Nātra —, tāpēc biju pārliecināts, ka būšu ķīmiķis vai mēbeļu galdnieks,” atceras A. Galviņš.
Atturīgā attieksme pret militāro karjeru
Tiekamies Lāčplēša dienas priekšvakarā, tāpēc smiltenietis vispirms vēlas sūtīt neklātienes sveicienu svētkos visiem saviem kolēģiem un novadniekiem — smilteniešiem, kuri sasnieguši augstas dienesta pakāpes dažādu valstu armijās. “Pulkvedis Māris Ābols, blomēnietis, bijušais robežsardzes komandieris pulkvedis Ēriks Vīķelis, Amerikas Savienoto Valstu armijas pulkvedis Varis Purkalītis, militārais žurnālists pulkvedis Modris Ziemiņš, pulkvedis Aivars Galviņš, pulkvežleitnants Jānis Skrodelis, kapteinis Jānis Fabiāns un citi,” A. Galviņš uzskaita vīrus, kuriem vēlas nodot sveicienu svētkos.
Pensionētais virsnieks uzskata, ka pamazām atturīgā attieksme pret militāro karjeru sāk mainīties, tomēr skolās jāpievērš lielāka uzmanība jaunatnes patriotiskajai audzināšanai. Īpaši tas attiecināms uz latviešu tautības potenciālajiem karavīriem. “Latvijas armijā labprātāk dodas dienēt krievu tautības puiši — Latvijas pilsoņi. Viņiem šī profesija patīk. Latvieši visādi cenšas izvairīties. Nav retums, ka Rīgā iet pa ielu Latvijas armijas karavīri un savā starpā triec krievu valodā ar visiem sulīgajiem vārdiem,” novērojis smiltenietis.
Savulaik, kad viņam bija armijas majora pakāpe, Smiltenes vidusskolā nācies bieži tikties ar jauniešiem un stāstīt par militārām lietām. Pagājuši vairāki gadi, mainījušās intereses un skolēni vairāk ieklausās stāstījumos par biznesa tēmām.
Cilvēki vēsturi traktē dažādi
Vaicāts, vai skolēnu patriotisko audzināšanu vajadzētu balstīt uz Latvijas vēstures faktu skaidrošanu, A. Galviņš iesaka pārāk neiegrimt senās vēstures apcerēšanā. Ja iedziļinās, tad īpaši lielu militāru sasniegumu tur nav. Vēl jāņem vērā fakts, ka cilvēki mīl vēsturi traktēt dažādi. Katrs cenšas sarakstīt savu vēstures grāmatu. Turpretī par neseno pagātni var pastāstīt cilvēki, kuri paši ir piedalījušies notikumos. Tā, piemēram, Dainis Turlais varētu daudz ko pastāstīt par Afganistānā notikušo. Tāpat Irākas notikumi. Vēsture visu laiku mainās, tāpēc pagājušais jāizvērtē kā noiets etaps un jālūkojas uz priekšu.
Smiltenietis uzskata, ka skolās vajadzētu atbalstīt jaunsargu kustību, kas būtu viena no iespējām, kā veicināt patriotismu un rosināt jauniešus izvēlēties karavīra profesiju.
Vajadzētu būt nacionālajai gvardei
Atmodas sākumā izveidoja zemessardzi. A. Galviņš atceras: kad tika veidota Latvijas armija, plānoja, ka zemessardze pārņems iekšlietu karaspēka funkcijas. Tomēr rezultāts bija citādāks. Zemessardze pārņēma militārās funkcijas, bet iekšlietas tai bija juridiski pārāk sarežģītas.
Turpretī policijai, laikam ritot, ir uzticēts tik daudz dažādu uzdevumu, ka tā ar savu ekipējumu, struktūrām un tiesībām netiek galā. “Ja valsts iekšienē radīsies problēmas, palīgā būs jāsauc armija,” vērtē A. Galviņš.
Sākumā policija aicināja palīgā zemessardzi, bet tā nebija atbilstoši sagatavota. Zemessargi bija apmācīti, kā, piemēram, rīkoties atomkara gadījumā, bet autovadītājus, kuri neklausīja, apšāva. Kopš tā laika viņiem vairs šādus uzdevumus neuzticēja. “Mūsu zemessardzei vajadzētu būt kā nacionālajai gvardei, kas palīdz risināt visus valsts iekšējos jautājumus,” iesaka pensionētais virsnieks.
Valstij ir nepieciešama sava armija
Kāds uzdevums ir mazo valstu armijām? Vispirms jau tām jākalpo reprezentācijai. Goda sardzes vienība sagaida augstus viesus. Orķestris prezentē savas valsts himnu. NATO sastāvā mums jārēķinās — ja partneri nāks palīgā, tad jānodrošina atbalsta funkcijas. “Katrai valstij ir nepieciešama sava armija. Ja kāda lielvalsts mums uzbruks un uzmetīs pāris atombumbu, tad no mums nekas pāri nepaliks. Tomēr perspektīva ir tāda, kā uzskata visā pasaulē, — tuvākā laikā nekāds karš nav gaidāms. Turpretī rūgšana iespējama Latvijas iekšienē,” vērtē smiltenietis. Misijas? Mūsu karavīri, kopš kļuvuši profesionāļi, ir ļoti labi sagatavoti misijām. Tomēr A. Galviņš pieļauj, ka viņi ir slikti sagatavoti karam Latvijas teritorijā. Visi līdzekļi lielākoties tiek tērēti, lai sagatavotos misijām. “Tā katra armija meklē sev attaisnojumus. Agrāk bija kari, un armija bija nepieciešama. Viss bija skaidrs. Tagad tā pārņem dažādas civilās aizsardzības funkcijas. Jāmeklē iespējas pierādīt, ka ir vajadzīga. Arī mūsu armija ar misijām pierāda savu nepieciešamību. Ja piedalīsimies misijās, kad vajadzēs, visi pārējie mūs aizstāvēs,” prāto A. Galviņš.
Nākotnē dienests būs kā bizness
Vaicāts, kā šajos apstākļos, kad daudzās nozarēs trūkst darbaspēka, veidosies profesionālā Latvijas armija, pensionētais virsnieks atbild cerīgi. Jaunieši ir novērtējuši, ka paveras iespējas mācīties ārvalstu karaskolās un bez maksas iegūt izglītību. Protams, savlaicīgi jāpievērš uzmanība valodu prasmei. Profesionālā armija skaitliski ir ievērojami mazāka nekā policija. Tas nozīmē, ka karavīriem ir ļoti labas algas, nodrošinājums ir ne sliktāks kā vienā otrā ārvalstu armijā. Tāpat sociālās garantijas un pensijas. Nākotnē dienests būs kā bizness, ar kuru varēs nopelnīt un izbraukāt ārzemes. Protams, pastāvēs risks, ka var zaudēt dzīvību.
Toties būs cilvēki, kuri nekad nav dienējuši. Būs jāsāk gatavot rezerves, kas prasīs lielus līdzekļus. Būs jāiesauc, kā padomju laikā teica, partizānos. Civilisti uz vairākiem mēnešiem kļūs par kursantiem, bet vēlāk — par rezervistiem. Cilvēkiem būs jāmācās, ar kuru galu plintei jāšauj, un jāapgūst elementāras militāras lietas.
