Kāda ir Latvijas gatavība pirms NATO 26 dalībvalstu un valdību vadītāju sanāksmes, kura Latvijas galvaspilsētā notiks 28. un 29. novembrī, un ar ko varētu būt zīmīgs Rīgas sammits NATO attīstībā un nākotnē?
Kāda ir Latvijas gatavība pirms NATO 26 dalībvalstu un valdību vadītāju sanāksmes, kura Latvijas galvaspilsētā notiks 28. un 29. novembrī, un ar ko varētu būt zīmīgs Rīgas sammits NATO attīstībā un nākotnē? Kā sammita norise ietekmēs Latvijas galvaspilsētas ikdienas dzīvi?
Šīs bija galvenās tēmas seminārā “Latvijas pieredze NATO”, kuru Latvijas reģionālajiem žurnālistiem 9. un 10. novembrī rīkoja Latvijas Republikas Ārlietu ministrija un Aizsardzības ministrija.
Žurnālistiem tā bija vērtīga iespēja iegūt aktuālāko informāciju par Rīgas sammitu un atzītu politikas ekspertu komentārus par notikumiem pasaulē NATO kontekstā.
Afganistānas operācija rādīs NATO nākotni
NATO dalībvalstu vēstnieki Briselē jau veido Rīgas deklarācijas tekstu un to lēmumu projektus, kurus NATO valstu valdību vadītāji apspriedīs un apstiprinās Rīgā.
“Cik radikāli un būtiski lēmumi tiks pieņemti Rīgā, to neviens nevar pateikt līdz pat sammita beigām. Darbs pie dokumentiem turpināsies līdz pēdējam brīdim,” žurnālistiem skaidroja Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Edgars Rinkēvičs.
Taču ir četras tēmas, kuras jau tagad tiek prognozētas par būtiskākajām Rīgas sammita dienaskārtībā: NATO operācija Afganistānā un citas NATO vadītās militārās operācijas; NATO militārā pārveide jeb transformācija; NATO tālāka paplašināšanās; partnerattiecību jautājums, tai skaitā NATO un Eiropas Savienības (ES) sadarbība.
Ļoti nopietni Rīgas sammitā tiks apspiests Afganistānas jautājums, uzsver E. Rinkēvičs. Afganistānas stabilizēšana un atjaunošana pēc Taliban režīma tiek uzskatīta par vissarežģītāko NATO alianses uzdevumu. Iznākums ir ļoti svarīgs arī tāpēc, ka Afganistānas operācija ir vienīgā NATO misija, kas notiek līguma 5. panta ietvaros (5. pants uzskata uzbrukumu vienai NATO dalībvalstij par uzbrukumu visām dalībvalstīm un ir alianses kodols). Teroristu uzbrukumi Ņujorkai un Vašingtonai 11. septembrī bija pirmā reize, kad NATO iedarbināja 5. pantu.
E. Rinkēvičs: “NATO kopš vasaras pārņem kontrolē arī Afganistānas dienvidus, jo bez dienvidiem visa Afganistānas rekonstrukcija un valsts atjaunošana praktiski nav iespējama. Afganistānas operācija NATO ir svarīga arī tāpēc, ka tajā tiek testēts, cik efektīva ir un būs NATO 21. gadsimtā. Valstu vadītājiem Rīgas sammitā ir jāatrisina divas lietas. Pirmkārt, adekvāts karavīru skaits, lai tiešām varētu šo operāciju pabeigt. Otrkārt, diemžēl joprojām ir ļoti daudz valstu, kuras uzliek daudzus nacionālos ierobežojumus. Ir bijušas situācijas, kad uzbrūk holandiešu kontingentam, bet blakus esošās valsts X karavīriem nav tiesību iet palīgā. Tās ir situācijas, kas jānovērš ne tikai Afganistānā, bet visas NATO tālākās eksistences kontekstā.”
Par vienu no Rīgas sammita dienaskārtības jautājumiem tiek minēta arī situācija Kosovā un Kosovas nākotne. ANO īpašais sūtnis sarunās par Kosovu Marti Ahtisāri paziņos priekšlikumus par Serbijas dienvidu provinces Kosovas statusu tikai pēc Serbijas parlamenta vēlēšanām, kuras paredzētas 2007. gada 21. janvārī.
Cer uz paplašināšanos nākotnē
Rīgas sammitā NATO dalībvalstu vadītājiem būs iespēja apstiprināt NATO politiskās vadlīnijas tuvākajiem 10 — 15 gadiem.
Būtiska sammita tēma būs NATO militārā transformācija. NATO pārveide ir aktuāla, lai varētu efektīvi nodrošināt mieru tajos reģionos, kuros pēc NATO uzskata tas būtu jādara, žurnālistiem skaidroja E. Rinkēvičs.
E. Rinkēvičs: “Trešā tēma, kurā ļoti daudz investējusi arī Latvija, ir NATO tālākā paplašināšanās. Ir trīs valstis — Albānija, Maķedonija, Horvātija —, kuras vēlas pievienoties NATO. Rīgā netiks pieņemts lēmums par kādas valsts uzaicināšanu pievienoties NATO. Taču Rīga, ļoti iespējams, būs pēdējā pietura, kurā šīm valstīm tiks doti signāli, kas jāpadara, lai nākamais sammits 2008. gadā jau varētu iezīmēties ar to, ka valstis, kuras ir pietiekami progresējušas, uzaicinātu pievienoties NATO. Mēs ceram, ka katrā gadījumā deklarācijas teksts būs tāds, ka NATO paplašināšana turpināsies.
Tāpat Latvija ir ļoti daudz strādājusi un vēl joprojām strādā, lai NATO apstiprinātu to, ka Gruzijas progress ir bijis ievērojams, un apsveiktu Gruziju ar panākumiem, kādi šai valstij bijuši. Vēl jāpiemin jautājums par NATO sadarbību ar Ukrainu.”
NATO un ES attiecības
Rīgas sammita tēma būs arī partnerattiecību jautājums ļoti plašā kontekstā. Jau šobrīd vairākas valstis, kuras nav aliansē, aktīvi piedalās NATO vadītajās operācijās un dod nopietnu militāro ieguldījumu, piemēram, Zviedrija, Somija, Austrālija, Jaunzēlande, Dienvidkoreja, Japāna, skaidro E. Rinkēvičs.
“Jautājums par partnerattiecībām ir jautājums, kā alianse varētu tālāk veidot savas attiecības ar valstīm, kuras nav NATO dalībvalstis. Varētu būt arī jautājums, kā NATO vajadzētu sadarboties ar Eiropas Savienību. Ir visu interesēs, lai tiktu atrasts zināms koordinācijas mehānisms,” uzsvēra Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs.
Citā runā, kas lasāma internetā www.rigasummit.lv, E. Rinkēvičs paudis viedokli, ka “nav izveidojušās saskaņotas formālas attiecības starp NATO un ES un abu organizāciju attīstības rezultātā to starpā radušās domstarpības”. Tas traucē veidot labi koordinētu un aptverošu pieeju reaģēšanai krīzes situācijās.
***
Žaneta Ozoliņa, profesore, Valsts prezidentes stratēģiskās analīzes komisijas vadītāja par diskusijas vajadzību:
“Jo šaurāks ir pats sammits un sammita dienas oficiālā kārtība, jo plašāks izaug diskutējamo jautājumu loks neoficiālajā dienas kārtībā. Viens no iemesliem, kādēļ mēs aicinājām uz Rīgu arī 25 vadošo pasaules domnīcu (domnīca — politikas veidošanai pietuvināts pētnieciskais institūts) pārstāvjus, bija savākt dažādos viedokļus, kuri pastāv pasaulē, galvenokārt, protams, transatlantiskajā telpā par to, kāda varētu būt NATO nākotne.
Bez politiskas diskusijas NATO dalībvalstu starpā un bez vienošanās par šo kopīgo politisko “bildi” ir ļoti grūti izpildīt tos mērķus, kurus NATO sev uzstāda.
NATO ir vajadzīgs jauns stratēģiskais koncepts, jo alianse atrodas jauna izaicinājuma priekšā. Tie ir terorisma draudi, reģionālie konflikti, masu iznīcināšanas ieroči.”
Žaneta Ozoliņa par Latviju NATO:
“Mēs maksājam burtiski grašus par savu aizsardzību uz kopējā fona. Ja mums būtu pašiem jākontrolē sava gaisa telpa un jānopērk savas lidmašīnas, nebūtu ne izglītības, ne reģionālās attīstības, ne kas cits…”
Jānis Eichmanis, Latvijas Republikas vēstnieks pārstāvniecībā NATO:
“Kādi būs tie spēki, kuri varēs reaģēt uz tiem draudiem, kas pasaulē varētu parādīties? Tas ir morāls jautājums. NATO pastāv uz principa, kad 26 valstis apsola cita citaii: “Mēs iesim jums palīgā”. Šis princips ir tas, kas mums ir svarīgs un kas mums ir jāaizstāv. Taču tas nozīmē arī, ka mums būtu jāiet tur, kur mēs negribētu īsti iet. Tomēr tā ir cena, kuru maksājam, lai nepienāktu diena, kad kāds mums teiku — “ne jau mēs”.
Latvijas interesēs ir tas, lai NATO būtu stipra. Latvijai jāpalīdz veidot kaut kādu vienošanos, lai organizācija nesašķeltos. Nav NATO un Latvija. Mēs esam NATO.”
Māris Riekstiņš, Latvijas vēstnieks ASV: “NATO operācija Afganistānā varētu būt ja ne galvenā, tad viena no svarīgākajām diskusiju tēmām NATO dalībvalstu vadītāju vidū. Ja NATO operācija Afganistānā beigu beigās būs neveiksme, tad, domāju, tā būs fundamentāla neveiksme mūsu aliansei. Ja tā būs veiksme, tad tas apliecinās, ka šī alianse ir darboties spējīga un rīcībspējīga arī nākotnē.
