Trešdien Valkā notika diskusija par Latvijas simtgadi, kurā piedalījās Valkas novada domes darbinieki un deputāti, kultūras un izglītības pārstāvji, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvji.
Sarunu vadīja kultūras ministres padomniece Latvijas simtgades jautājumos Leonarda Ķestere un simtgades projektu koordinatore Inga Vasiļjeva.
Vispirms jādomā, ko pats variPirmais klātesošos uzrunāja domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis. Viņš ieteica sarunu iedalīt trijās daļās. Vispirms jādomā par to, ko Latvijas 100 gadi nozīmē pašam personīgi un ko es darīšu, lai ar lepnumu sagaidītu mūsu valsts jubileju. Pēc tam jārunā, ko mēs kā kopiena vai domubiedru grupa varētu izdarīt, un trešais nosacījums būtu, ko varam gaidīt no valsts.Pēc V. A. Kraukļa teiktā, sākumā jārūpējas un jāraugās, kā ir sakopta paša sēta, cik tā izskatās jauka uz simtgades fona. Pēc tam jādomā, ko varam “pieķert” klāt no apkārtnes. Līdzās var būt nezināmas izcelsmes grāvis vai upītes krasts, kas prasa sakoptību. “Savukārt no pašvaldības puses domājam panākt, lai veikalos cilvēki vispirms apskatītos, kas ražo pārdošanā izliktos produktus, un pirktu Latvijā izgatavotos. Labi būtu, ja mēs priekšroku dotu novadā ražotajiem produktiem. Šāda tendence pašlaik vērojama daudzās valstīs. Kā kopiena mēs varētu kopā domāt, ko savā novadā izdarīsim, lai sagaidītu valsts 100. jubileju. Te mēs varētu pievilkt klāt arī vēsturi, jo Valka ir pilsēta, no kuras sākas Latvija. Tas nav tikai ģeogrāfiski. Arī vēsturiskais laiks par to liecina. Un tas mums jādara zināms visiem. Man patīk ideja par lielo Latvijas karogu. Kaimiņos igauņos Otepē ir tāds liels karogs. Visbeidzot nonākam pie valsts. Es ceru, valsts sapratīs, ka 18. novembris Latvijā nebūtu bijis iespējams bez 1917. gada novembra, kad Valkā izveidojās Latviešu pagaidu nacionālā padome. Tai par godu vajadzētu izdot pastmarku sēriju. Nacionālā padome ir pelnījusi arī monētu, un vēl tai vajadzētu izveidot piemiņas vietu. 100. gadu jubileja jāsagaida tā, lai ikviens varētu uzzināt tos cilvēkus, kuri stāvēja pie brīvās Latvijas šūpuļa. Vēl mums ir padomā tāds sportiski patriotisks pasākums kā neiespējamais skrējiens. 1917. gadā sapnis par brīvu Latviju šķita pilnīgi neiespējams, tomēr tas īstenojās. Skaidrojot šo skrējienu, mēs ārzemniekiem izstāstīsim arī visu Latvijas vēsturi,” saka V. A. Krauklis.
Godā cels Jāni CimziL. Ķestere pastāstīja, ka simtgadi 2018. gadā svinēs ne tikai Baltijas valstis, bet arī Somija, Polija un Slovēnija. Lai ievirzītu pasākuma dalībniekus uz domām, ko mēs savam novadam un valstij varētu dot, viņa pastāstīja Liepājā dzirdētās idejas un ko dzirdējusi, apmeklējot Daugavpili, Jēkabpili un Jelgavu. Pēc tam dalībnieki sadalījās grupās un paši domāja, ko piedāvāt apaļajai Latvijas jubilejai. Kā pirmais punkts tika pierakstīts neiespējamais skrējiens. Valkas novada literārās apvienības projektu koordinatore Mārīte Magone izteicās, ka apvienība izdos grāmatu par novadniekiem, arī bērniem varētu izsludināt literāro konkursu par patriotisku tēmu. Savukārt mazpulcēnu pārstāve Silvija Dorša izteicās, ka mazpulki izaudzēs ozolu stādus, lai izveidotu no šiem kokiem aleju. To var darīt gan Zvārtavā, gan Lugažu muižā. Savukārt deputāte Unda Ozoliņa ieteica izdot par novadnieku ģenerāli Pēteri Radziņu grāmatu, lai izceltu viņa devumu Latvijai visas valsts mērogā. Vēl vajag izdot grāmatu par Jāni Cimzi un viņa skolēniem, jo par viņu sen nav izdota jauna grāmata. Skolēniem vajadzētu rakstīt zinātniski pētnieciskos darbus par zinātniekiem un citiem slaveniem cilvēkiem, kam ir saistība ar Valku. Arī jaunieši nolēmuši organizēt dokumentālas filmas uzņemšanu par J. Cimzi. Vēl ir ideja vecajā ūdenstornī Valkā izveidot kādu izstādi un radīt iespēju pavērot no torņa pilsētu. Bija arī iecere uzsākt militārā pagraba labiekārtošanu Valkā.Ideju bija daudz. Tas vien liecināja, ka cilvēki, kuri aktīvi darbojas sabiedriskajā dzīvē, jau ir domājuši par to, kā sagaidīt Latvijas simtgadi. Atliek cerēt, ka tās visas atradīs dzirdīgas ausis arī plašākā sabiedrībā un valstī, un idejas taps īstenotas.
